Katru trešdienu pēc pasākuma Lienīte kopējā brīvprātīgo sarakstē dalās iespaidos. Šonedēļ pārpublicējam Lienītes ziņu, jo tieši viņa vislabāk var pastāstīt par emocijām, kas ik nedēļu tiek izdzīvotas šajās pāris stundās.
“Skaistā augusta trešdienā no jauna tikāmies 1.slimnīcā. Man šķiet, ka šodiena bija īpaša, baudījām kafiju, garas pastaigas un pļāpas slimnīcas tusiņu vietā. Stāsti, kas liek dzīvi redzēt citā gaismā, kas liek apstāties, klausīties un klusēt, jo visi pasaules vārdi ir lieki. Tik daudz likteņu, pazaudētu cilvēku, glāstu un vienkārši klātbūtnes. Pazaudētas ir svarīgās sajūtas. Vai ziniet kā vibrē gandrīz akla cilvēka rokas? Tu pieskaries samezglotajiem pirkstiem, noglāsti plaukstu un jūti vibrāciju, rokas stiepjas tev pretī un nelaiž vaļā, saspiež tavus pirkstus aiz bailēm ka pazudīsi… un čuksts: “paliec vēl mazliet”… Tā vibrē nelaime kas savijās ar laimi, tā vibrē bēdas, kas savijās ar prieku. Un tu pats, varbūt pat negribot, kļūsti par daļu no šīs vibrācijas. Visi vārdi ir lieki, paliek tikai elpa un vibrācija. Paldies Gunta, Santa, Sandra, Vivita un Dace, ka bijāt šodien kopā ar mūsu slimniekiem, klausījāties stāstos un vienojāties dziesmā. Neplānoti jauki mums viss sanāca ”
Paldies Lienītei un mūsu brīvprātīgajiem par neizsīkstošo enerģiju un plašajām sirdīm! Paldies, ka ieprieciniet un radiet svētku sajūtu paliatīvo pacientu vienmuļajā ikdienā!
Atbalsti akciju ar savu ziedojumu, lai svētku galds slimnīcā būtu bagātīgi klāts arī turpmāk!
