HOSPISS LV

Hospisa darba lauks ir ārkārtīgi plašs, bet tas, ko mēs darām, nav piliens jūrā

Intervija ar Ievu Keišu, Hospiss LV projektu vadītāju un brīvprātīgo

Autors: Dace Pētersone

Datums: 08.06.2022

Nāves pieredze – kritiens augšup

Man ir ļoti mīļa grāmata, kuru sarakstījis franciskāņu mūks Ričads Rors. Viņš bijis Latvijā vairākas reizes, Juris Rubenis ar viņu diezgan cieši sadarbojas, sarakstījis daudzas grāmatas, bet noteikti iesaku šo mazo grāmatiņu, kura saucas “Kritiens augšup”. Tā ir par to, ka cilvēka transformācija var notikt vairākos veidos, bet tas populārākais veids diemžēl ir caur ciešanām vai smagu krīzes situāciju, kurā cilvēks it kā krīt lejā. Bet Ričards Rors to sauc par kritienu augšup.

Jo caur šo sāpīgo, smago pieredzi cilvēks tiek savā ziņā transformēts, lai varētu redzēt lietas plašāk un saprast vairāk.

Brīvprātīgajiem kā likums ir nācies saskarties ar tuvinieka nāvi vai smagu slimību savā ģimenē vai cieši blakus. Es nezinu nevienu cilvēku no mūsu brīvprātīgajiem, kuram nebūtu šāda pieredze. Parunājot ar cilvēkiem mazliet dziļāk, es saprotu, ka cilvēki patiešām transformējas caur šo pieredzi.

No apņemšanās palīdzēt līdz iespējai – 2 gadi

Man jau ļoti sen bija doma, ka gribu palīdzēt slimnīcu sistēmai. Es pati ilgu laiku pavadīju Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un no iekšpuses redzēju un izjutu, kā šī sistēma strādā.

Varu teikt tikai to labāko par mediķiem, sevišķi, ārstiem, jo viņi dara to, ko viņi var – tik, cik tas resurss viņiem ir. Vājais posms slimnīcā bija medmāsas. Manā gadījumā medmāsas bija ļoti svarīgas, jo es biju intubēta ar plaušu ventilāciju un pilnīgi paralizēta. Šādā stāvoklī ir ļoti svarīgi, lai varētu ar medmāsu izveidot acu kontaktu – jo tā ir vienīgā iespēja sazināties.

Pēc tam, kad iznācu no slimnīcas, man bija sajūta, ka es esmu daudz to sistēmu redzējusi no iekšpuses un man savā ziņā ir tik ļoti paveicies, jo es esmu kaut kādā brīnumainā kārtā tikusi no tā ārā un varu staigāt. Izlēmu, ka es noteikti gribētu kaut ko darīt lietas labā. Nevis tāpēc, ka bija slikti un vajadzētu ko uzlabot, bet tāpēc, ka es, ilgi tur esot, redzēju, cik ļoti pietrūkst kāda, kurš varētu pienākt, iedot padzerties, palasīt grāmatu vai vienkārši pasēdēt blakus. Darīt tādas vienkāršas lietas, kas nav medicīniskas manipulācijas, piemēram, uzsegt segu vai pamainīt pozīcijas guļošam slimniekam. Slimnīcas personālam tam nav laika, viņi nevar veltīt vienam slimniekam tik daudz uzmanības, cik būtu nepieciešams. Viņi, protams, dara, ko var – katrs pēc savas saprašanas.

Un tad es vairākas reizes mēģināju pieteikties vienā vietā, otrā vietā un man neviens pat neatbildēja. Tas vēl bija tas laiks – 2017., 2018. gads, kad īsti nebija tādu iespēju.  Pēc vairākiem mēģinājumiem es nospriedu, ka aizslēgtās durvīs lauzties nevajag. Tāda ir mana pieeja dzīvei. Ja nevar, tad nevajag.

Pēc kāda laika Integrālās izglītības institūtā Indulis Paičs organizēja semināru par nesen iznākušo Ketlīnas Daulingas Singas grāmatu “Uz nāves sliekšņa”. Tur es nejauši satiku tagadējo Hospiss LV aprūpes vadītāju Intu Gerhardi. Inta stāstīja par brīvprātīgo darbu, ko viņa dara. Tad vēl hospiss nebija pat ne plānā, bet Inta jau darīja brīvprātīgo darbu, viņai bija pieredze ar tēvu, kurš slimoja ar onkoloģiju un viņai arī bija sajūta, ka vajag palīdzēt slimnīcu sistēmai. Toreiz es Intai teicu, ka es arī gribētu piedalīties un tā tas arī palika. Mēs apmainījāmies ar telefoniem, Inta teica, ka piezvanīs, tad, kad būs kādi jaunumi, izveidojusies kāda brīvprātīgo grupa. Un viņa man piezvanīja pēc diviem gadiem, kad bija ieplānotas hospisa pirmās brīvprātīgo apmācības. Es pabeidzu apmācības un tad sākās akcija “Galds savējiem”, kuru Ilze Neimane – Nešpora un Ilze Zosule bija aizsākušas jau pavasarī, kad bija pirmais Covid-19 vilnis.

Pilna laika brīvprātīgā

Ilzes bija izlēmušas atbalstīt Covid-19 krīzes laikā noslogotos medicīnas darbiniekus, katru dienu piegādājot tiem siltas maltītes un es pieteicos vadāt ēdienu. Soli pa solim es iesaistījos arvien vairāk un vairāk. Pandēmijas sakarā man personīgi bija arī vairāk brīva laika, mana biznesa nozarē viss bija apstājies un biju pilnībā pievērsusies hospisa darbam. Šis bija tāds periods – apmēram 2 gadi, kad es biju gandrīz kā pilna laika darbinieks. Tad mums sākās arī  “Svētku galda” projekti slimnīcā,  ar restorānu gatavotu maltīti iepriecinot slimnīcu paliatīvo nodaļu pacientus. Agrāk šos pasākumus rīkojām ārā slimnīcas pagalmā.  Tad paralēli visam vēl “Atelpa savējiem” projekts, kur sūtījām mediķus atpūsties. Arī tagad šis projekts ir manā pārziņā.

Šobrīd hospisā lielākoties daru administratīvu darbu un daru to tāpēc, ka zinu, ka vajag – kādam tas ir jāizdara. Man liekas, ka šī ir lieta, kas mums visiem kā sabiedrībai ir ļoti svarīga. Jo situācija, kāda šobrīd ir pie mums, nav normāla. Mums Latvijā ir ļoti daudz insulta pacientu. Mēs ikdienā to neredzam, jo mēs viņus nesatiekam uz ielas vai kaut kur citur, tādēļ, ka šie cilvēki uz ielas nenokļūst, viņiem nav tādas iespējas. Ja cilvēkam ir insulta diagnoze, viņam, kā likums, ir kustību traucējumi un principā viņam nav kur palikt. Slimnīcā viņu apārstē, pēc tam seko rehabilitācijas centrs “Vaivari”, uz kuru ir jāstāv ilgi rindā un tur var pavadīt tikai divas nedēļas. Pa divām nedēļām insulta pacientam nevar izdarīt precīzi neko. Varbūt piederīgie var nedaudz atvilkt elpu. Bet tad tas cilvēks atkal ir jāved uz mājām. Te ir tādas paralēles – hospisā vairāk ir onkoloģiskie pacienti, jo viņiem ir terminālas dzīvildzes, bet citādi tur ir ļoti daudz līdzību. Arī, kad no paliatīvās nodaļas cilvēku atved mājās, piederīgie nezin, ko ar viņu darīt. Viņiem nav ne aprīkojuma, ne zināšanu, lai viņi varētu rūpēties par savu tuvinieku.

Ar nāves tēmu ir grūti konkurēt

Hospisa ideja patiesībā ir brīnišķīga un man liekas, ka tā ir joma, kurā ir vērts iesaistīties un tas ir noteikti jādara – tas arī ir iemesls, kādēļ es veltu laiku šim projektam un veltīšu arī turpmāk.

Man pašai šķiet, ka viens no hospisa uzdevumiem ir panākt, lai sabiedrība pieņem nāves faktu. Ka tas notiks ar mums visiem. Un mēs diezgan daudz darām,  lai rosinātu par to domāt. Tas ir ceļš soli pa solim, kuru mēs ejam, lai izglītotu sabiedrību par to, ka dzīves nobeigums ir tieši tikpat svarīgs, kā dzīves sākums, ja ne vēl svarīgāks.

Es redzu savā draugu un paziņu lokā, ka bieži vien cilvēkiem ir liela neizpratne par to. Viņi saka man: “Ko tu vari ņemties ar to nāvi, it kā dzīvē maz būtu ciešanu un problēmu”. Jo cilvēki negrib to redzēt un negrib par to runāt. Jo tas ir nepatīkami.

Brīvprātīgo darbu var darīt dažādi. Šobrīd mēs organizējam dažādus citus projektus un akcijas arī tādēļ, ka mēs ar tām gribam pievērst uzmanību hopsisa tēmai. Kad iedziļinājos, sapratu, ka ar nāves tēmu mēs nevaram konkurēt. Tas nav tik vienkārši, ka mēs palaidīsim reklāmiņu un mums visi saziedos, jo cilvēki grib ziedot sunīšiem un kaķīšiem, bērniem, izglītībai, labi – vēl veciem cilvēkiem, bet mirstošiem cilvēkiem? Atkal te ir tā paradigma, ka es negribu par nāvi neko zināt, tas nav mans, re, kur labāk es pārskaitīšu dzīvnieku patversmei. Un tas arī ir vajadzīgs.  Cilvēks grib darīt labu, bet nāves tēma nebūs tā, kuru izvēlēsies atbalstīt. Nāves tēma ir tas smagais gals un prasa sistemātisku un stratēģiski ļoti gudru pieeju.

Vezums ir piekrauts, un kādam tas jāstumj uz priekšu

Šis hospisa projekts ir pilotprojekts. Esam ļoti pateicīgi Labklājības ministrijai, ka varam pilotēt šo projektu. Pilotprojekts beigsies šogad decembrī. Kas notiks tālāk? Grūti pateikt, vai Labklājības Ministrija izlems, ka turpinās šo projektu, ka tas ir sevi attaisnojis. Jebkurā gadījumā man šķiet, ka ar kaut ko ir jāsāk un šī ir privāta iniciatīva, kas nāk no Ilzes Neimanes Nešporas – aizsākt šo kustību. Tas ir milzīgs vezums, ko Ilzes ir uzņēmušās. Tā emocionālā slodze ir ļoti liela. Vezums ir piekrauts un tas ir kādam jāstumj uz priekšu un tas arī ir iemesls, kāpēc es joprojām tur esmu, jo šad un tad es jūtu, ka varu atbalstīt ne tikai cilvēkus, kuriem nepieciešama hospisa palīdzība, bet arī pašu komandu, parunāt kādā garākā sarunā ar vienu vai otru, uzklausīt. Tas ir svarīgi, jo man liekas, ka mēs visi kādā brīdī izdegam, tāpēc ka izdegšana ir viens no labdarības un, sevišķi tādā smagā tēmā, kā dzīves nobeigums,  blakus riskiem.

Mēs gribam cīnīties nevis par paliatīvās aprūpes uzlabošanu, bet par to, lai izveidotu hospisa sistēmu, kura ļautu cilvēkiem cieņpilni pavadīt pēdējās dzīves dienas. Kas notiek, kad cilvēks ir smagi slims? Viņš kaut kur guļ, labākajā gadījumā dzīvesvietā, kur viņam blakus ir tuvinieki. Bet visbiežāk viņam ir nodrošinātas tikai minimālās vajadzības. Nav vispār iespēju padomāt par to, ka varbūt šis cilvēks gribētu vēl ieelpot svaigu gaisu, varbūt viņam ir kādas vēlēšanās, viņš grib kaut ko vēl izdarīt. Tas nevienu neinteresē.

Skaidrs, ka to hospisa māju uzbūvēt tā, lai visiem uzreiz būtu pietiekami, nebūs iespējams. Bet šis pilotprojekts varētu darboties kā labs piemērs, lai cilvēki var nākt kā brīvprātīgie, redzēt, kā sistēma strādā.

Vēl man liekas, ka ļoti svarīgas ir apmācības. Es organizēju iepriekšējās apmācības. Tas ir liels projekts, bet es arī saprotu, ka tas ir mūsu lielākais resurss, kā varam papildināt brīvprātīgo rindas. No katras grupas atnāk cilvēki, kas vēlāk veido hospisa kodolu. Tas ir tāds cilvēku loks, kuri sanāk kopā, sajūt viens otru un grib turpināt to darbu. Daži pazūd, bet nekad jau nevar nevar zināt, kad iesētā sēkla izdīgs.

Domājot par hospisa darba lauku, kas ir ārkārtīgi plašs, man nav tādas sajūtas, ka mūsu darbs ir piliens jūrā. Man šķiet, ka darīt šo kaut vai soli pa solim un darīt to tādā veidā, kā mēs to darām – sabiedrības izglītošanas veidā, runājot par to un visur nebaidoties to pieminēt – man liekas, tas ir ļoti svarīgi. Tas tiešām prasīs ilgu laiku, bet es zinu, ka mēs to hospisu uzbūvēsim.

Hospisa kustība – iespēja pavadīt brīvo laiku jēgpilni

Ja mēs paskatāmies uz Rietumu sabiedrību, tur ir goda jautājums darīt šo brīvprātīgo darbu jau gadu desmitiem. Jebkurš cilvēks, kuram ir laba karjera, kādā savas dzīves brīdī ir veltījis laiku brīvprātīgajam darbam. Mums nav tādas tradīcijas. Es domāju, ka mums ar laiku šīs tradīcijas izveidosies, ka cilvēki arvien vairāk sapratīs, ka ir jādod kaut kas sabiedrībai un ir jāvelta savs laiks brīvprātīgajam darbam. Bieži arī var redzēt, ka jauni cilvēki, piesakoties darbā, savos CV jau liek savu brīvprātīgā darba pieredzi, jo tas ir savā ziņā rādītājs, kas kaut ko liecina par cilvēku, par personību un viņa vērtībām. Es domāju, ka tas ir ļoti jauki un ka hosipss šo kustību vēl vairāk veicinās un attīstīs.

Man pašai iesaistīšanās hospisa kustībā palīdzēja iemācīties klausīties cilvēkos. Klausoties un pievēršot cilvēkam visu savu uzmanību, veidojas pavisam cita enerģija. Arī tā izkāpšana no lomām, tas, ka darām kaut ko, kas nav mūsu ikdiena un darām to kā brīvprātīgie, neko par to nesaņemot, man liekas, ir ļoti forši.

Vajag cilvēkus slēgt klāt Hospisa kustībai. Es redzu pēc sevis un domāju, ka neesmu vienīgā, kurai ir šāda problēma – brīvprātīgais darbs bija stipri vairāk iespējams, kad bija pandēmija un visi bijām brīvāki, vismaz es, jo man bija relatīvi daudz laika. Un hospiss bija iespēja aizpildīt to brīvo laiku jēgpilni.

Ilze Neimane–Nešpora, Hospiss LV dibinātāja un valdes priekšsēdētāja:

Ieva ir dīva, viņā ir tāds cēls aristokrātisks, piepildīts skaistums. Ievas klātbūtne hospisā atbrīvo, palīdz atsiet mezglus. Jo dziļi un no sirds izrunāties var tikai ar komandas cilvēku, ar to, ar kuru kopā tiek celta tā māja.

Un Ieva ir mana draudzene. Hospisā esam godīgi pret to, ko darām un viens pret otru. Ir stīga, kas jānoķer, ir jāatrod cilvēks, kas ir uz viena viļņa.  Te mēs esam tādi, kādi esam patiesībā, mēs esam paši. Hospiss ir mūsu vieta Latvijā, mūsu pašu telpa, kur mēs esam tīras dvēseles.

Ievai ir tāds plūstošas, rāmas upes sindroms. Viņā ir cēlums, ko viņa iznesusi ar savu dzīvesstāstu un būtību. Šī Ievas īpašība ienāk hospisā kā zieds vainagā, kur cilvēkus vieno dziļas personiskas vērtības.

 

Inta Gerharde, Hospiss LV aprūpes vadītāja

Ieviņa ir brīnišķīgs cilvēks – viņā vienlaikus ir sievišķīgs smalkums un spēks.

Viņa ir meklētājs ārpus ierastās ikdienības ar vēlmi izzināt, sajust, piedzīvot un saprast vēl nezināmo. Esmu piefiksējusi, ka dažkārt mēs lasām vienas un tās pašas grāmatas un klausāmies vienus un tos pašus lektorus.

Es ļoti priecājos, ka mūsu ceļi ir krustojušies un mēs esam vienā komandā. Uz viņu var paļauties un uzticēties – varam būt absolūti droši, ja Ieviņa kaut ko uzņemas izdarīt,  tad viss būs vislabākajā kārtībā.

Dalīties:

lv

Hospiss LV

REĢ. NR. 40008291781

AS SWEDBANK
HABALV22
LV45HABA0551047755702

AS SEB BANKA
UNLALV2X
LV12UNLA0055001828236 

SIA “Hospiss Māja” aicina savā komandā paliatīvā aprūpē esošu cilvēku aprūpētājus/as. Darbs pie klienta mājās Rīgā un Pierīgā.

Katrs aprūpētājs strādā ar vienu klientu, darba dienās  8 stundas.

Darba pienākumi:
– nodrošināt kvalitatīvu klienta aprūpi, darbojoties starpdisciplinārā komandā;
– veikt klienta personīgās higiēnas nodrošināšanu un ēdināšanu;
– rūpēties par klienta labsajūtu un saturīgu laika pavadīšanu;
– sadarboties ar klienta tuviniekiem;
– dokumentēt veiktās darbības;
– regulāri sekot līdzi klienta veselības stāvoklim, ziņot par izmaiņām.

Galvenās prasības:
– izpratne par paliatīvo un hospisa aprūpi;
– vēlme ar savu darbu palīdzēt cilvēkiem, empātija un sirsnība;
– atbildības sajūta, godīgums, spēja pieņemt lēmumus un adekvāti rīkoties kritiskās situācijās;
– latviešu valodas zināšanas;
– krievu valodas zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību;
– sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts.

Mēs piedāvājam:
– apmācības pirms darba uzsākšanas;
– atalgojumu 1089 EUR (bruto);
– sabiedriskā transporta izdevumu kompensēšanu;
– veselības apdrošināšanu (pēc pārbaudes laika);
– darbu starpdisciplinārā komandā;
– regulāras apmācības un supervīzijas.

CV un motivācijas vēstuli ar norādi “Aprūpētājs” lūdzam sūtīt uz  e-pastu [email protected].
Informējam, ka Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti šīs atlases ietvaros.

Sazināsimies ar kandidātiem, kurus aicināsim uz darba pārrunām.

PRIVĀTUMA POLITIKA

Šajā privātuma politikā, turpmāk tekstā – Politika, ir aprakstīs kā un kādus personas datus nodibinājums HOSPISS LV (turpmāk – Nodibinājums) apstrādā mājaslapā hospiss.lv.

Šī Politika ir piemērojama:

  • gan gadījumos, kad Nodibinājums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – Regula), ir uzskatāms par Pārzini;
  • gan gadījumos, kad Nodibinājums saskaņā ar Regulu ir uzskatāms par Apstrādātāju;
  • gan gadījumos, kad Nodibinājums saskaņā ar regulu ir uzskatāms par Trešo personu.
  • ja fiziska persona ar savu pienesumu (naudas ziedojumu, pārtikas ziedojumu, dažādu ierīču, tehnikas vai priekšmetu ziedojumu, ar savu brīvprātīgo darbu) vai ir citā veidā saistīts ar Nodibinājuma veikto darbu;
  • Ja fiziska persona saņem jebkāda veida atbalstu no Nodibinājuma;
  • ja Nodibinājums apstrādā fiziku personu datus, pamatojoties uz tiesiskajiem pamatiem, kas minēti Regulā.
  1. DEFINĪCIJAS

Apstrāde ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana.

Personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem.

Pārzinis ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus.

Apstrādātājs ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kura pārziņa vārdā apstrādā personas datus.

Trešā persona ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai struktūra, kura nav datu subjekts, pārzinis, apstrādātājs un personas, kuras pārziņa vai apstrādātāja tiešā pakļautībā ir pilnvarotas apstrādāt personas datus.

Datu subjekts ir jebkura fiziska persona, kura  atbalsta Nodibinājumu vai saņemt atbalstu no nodibinājuma.

  1. PIEMĒROJAMIE TIESĪBU AKTI

2.1. Eiropas Parlamenta un padomes Regula Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (2016. gada 27.aprīlis);

2.2. Biedrību un nodibinājumu likums;

2.3. Sabiedriskā labuma organizāciju likums;

2.4. Nodokļus un grāmatvedības kārtošanu regulējošie normatīvie akti un citi dokumenti.

  1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

3.1. Šajā Politikā tiek sniegta vispārējā informācija par to kā Nodibinājums veic personas datu apstrādi. Sīkāka informācija par personas datu apstrādi tiek sniegta fiziskām personām ikdienas darbā, iekšējos dokumentos un atbildot uz datu subjektu rakstveida pieprasījumiem.

3.2. Nodibinājums piemērojamo normatīvo aktu ietvaros nodrošina personas datu konfidencialitāti un ir īstenojusi atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus personas datu pasargāšanai no nesankcionētas piekļuves, pretlikumīgas apstrādes vai izpaušanas, nejaušas pazaudēšanas, izmainīšanas vai iznīcināšanas.

3.3. Gadījumos, kad Nodibinājums, esot Pārzinis, izmanto apstrādātājus (piemēram, uzņēmuma, kas sniedz grāmatvedības pakalpojumus palīdzību), Nodibinājums veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi personas datu apstrādātāji personas datu apstrādi veic saskaņā ar Nodibinājuma norādēm un atbilstoši piemērojamajiem normatīvajiem tiesību aktiem un pieprasa atbilstošu drošības pasākumu veikšanu.

3.4. Ja Nodibinājums atjauninās šo Politiku, Politikas aktuālā redakcija, tiks publicēta Nodibinājuma mājas lapā hospiss.lv. Šīs politikas vēsturiskās redakcijas būs pieejamas pie Nodibinājuma vadības. Katras fiziskas personas pienākums ir sekot līdzi Nodibinājuma veiktajām izmaiņām.

3.5. Lai sniegtu Sabiedrībai pilnvērtīgāku priekšstatu par Nodibinājuma veiktajām aktivitātēm, Nodibinājums apstrādā arī no veikto aktivitāšu laikā apkopotus datus.

3.6. Brīdī, kad datu subjekts apmeklē Nodibinājuma mājas lapu, var tikt veikta viņa datu (IP adrese) apstrāde. Spiežot uz Facebook, Instagram vai citām saitēm, to nospiešanas brīdī datu subjekta datu apstrādi uzsāk attiecīgās mājas lapas uzturētāji, piemēram, Facebook vai Instagram, un piekļūs datu subjekta datiem, atbilstoši saviem noteikumiem, ar kuriem rekomendējam iepazīties attiecīgā pakalpojuma sniedzēja mājas lapā.

3.7. Nodibinājums neveic personas datu profilēšanu.

  1. IESPĒJAMO APSTRĀDĀJAMO PERSONAS DATU KATEGORIJAS UN PIEMĒRI

Nr.

Datu kategorija

Datu veidi piemēri

Daži datu apstrādes piemēri

1.

Personas identifikācijas dati

Vārds, uzvārds, personas kods

Jūs, Jūsu tuvinieki sazinās ar Nodibinājumu ar mērķi saņemt atbalstu vai sniedzat Nodibinājuma finansiālu vai kāda cita veida atbalstu, Jūs esat pieteicies mūsu Draugu klubā vai kādā citā mūsu projektā / akcijā

2.

Personas kontaktinformācija

Mājas adrese, telefona numurs, e-pasta adrese

Jūs piesakāties palīdzēt Nodibinājumam vai Jūs lūdziet palīdzību Nodibinājumam, atstājot savu kontakta informāciju

3.

Veikto aktivitāšu dati

 

To veids, apraksts, sākuma un beigu termiņš

Jūs piedalāties Nodibinājuma aktivitātēs, vai saņemt atbalstu

4.

Fotogrāfijas / video materiāli

Personas digitālais attēls, balss ieraksts

Jūs piedalāties Nodibinājuma aktivitātēs, vai saņemt atbalstu, tas tiek fiksēts ar foto vai video palīdzību

5.

Komunikācijas dati

Ienākošā/izejošā saziņa, telefona zvani, korespondence, saturs

Jūs komunicējat ar Nodibinājumu

6.

Norēķinu dati

 

Norēķinu sistēmas konta numurs, bankas konta numurs, datums, summa, apmaksas datums, maksājuma mērķis

Jūs sniedzat Nodibinājumam finansiālu atbalstu

7.

Veiktās sociālajos tīklos

Fotogrāfijas, komentāri

Jūs komentējat Nodibinājuma darbību sociālais tīklos

8.

Interneta mājas lapā veiktās darbības

IP adrese, informācija par mājas lapā veiktajām darbībām

Jūs apmeklējat mājas lapu

9.

Veselības dati

Informācija par funkcionālajiem traucējumiem, to smaguma pakāpi, izņēmuma gadījumos diagnoze, nepieciešamā ārstēšana

Jūs esat lūdzis palīdzību, speciālisti to izanalizē, pirms sniedz Jums atbalstu, atbalsta sniegšanas gaitā

10.

Pilnvaroto personu, likumisko pārstāvju dati

Vārds, uzvārds, personas kods, pārstāvības pamats, kontakta informācija

Jūs sadarbībā ar Nodibinājumu pārstāv kāda cita persona

11.

Brīvprātīgo dati

Vārds, uzvārds, kontakta informācija

Informācija, kas nepieciešama Nodibinājumam, lai nodrošinātu nepieciešamo pakalpojumu caurredzamību

12.

Ziedotāju dati

Vārds, uzvārds, personas kods, konta Nr. ziedotā summa

Jūs ziedojat naudas līdzekļus mūsu projektiem

13.

Nodibinājuma darbinieku dati

Vārds, uzvārds, personas kods, adrese, konta Nr., telefona Nr. u.c.

Informācija, kas nepieciešama darba devējam, lai nodrošinātu likumā noteiktās prasības attiecībā uz Jūsu kā darbinieka datu apstrādi

14.

Citi dati

Citi dati

Jūs veicat citas ar Nodibinājuma darbību saistītas darbības

  1. DATU APSTRĀDES TIESISKAIS PAMATS

5.1. Nodibinājuma leģitīmās intereses – atbilst Nodibinājuma darbības mērķiem. Nodibinājumam ir tiesības apstrādāt personas datus tādā apjomā, kādā tas ir objektīvi nepieciešams un pietiekams, lai realizētu tos mērķis, kuru dēļ Nodibinājums ir dibināts.

5.2. Juridisko pienākumu izpilde – Nodibinājums ir tiesīgs apstrādāt personas datus, lai izpildītu normatīvo aktu prasības, kā arī sniegtu atbildes uz valsts un pašvaldības likumīgiem pieprasījumiem, sniegtu informāciju par saņemtajiem ziedojumiem, to izlietojumu.

5.3. Datu subjekta piekrišana – Datu subjekts dod piekrišanu personas datu vākšanai un apstrādei noteiktiem mērķiem. Datu subjekta piekrišana ir viņa brīva griba un patstāvīgs lēmums, kas var tikt sniegts jebkurā brīdī, tādējādi atļaujot Nodibinājumam apstrādāt personas datus noteiktajiem nolūkiem. Datu subjekta piekrišana ir tam saistoša, ja tā tiek rakstiski, tajā skaitā epastā, vai ar konkludentām darbībām, piemēram, fotografējoties kopā ar Nodibinājuma pārstāvjiem atbalsta saņemšanas brīdī vai iesūtot Nodibinājumam savu fotogrāfiju. Datu subjektam ir tiesības jebkurā laikā atsaukt savu, iepriekš sniegto piekrišanu, izmantojot norādītos saziņas kanālus ar Nodibinājumu. Pieteiktās izmaiņas stāsies spēkā trīs darba dienu laikā. Piekrišanas atsaukums neietekmē apstrādes likumību, kas pamatojas uz piekrišanu pirms atsaukuma.

5.4. Vitālu interešu aizsardzība – Nodibinājums ir tiesīgs apstrādāt personas datus, lai aizsargātu fiziskas personas vitālās intereses, piem., ja apstrāde ir vajadzīga humanitāros nolūkos, dabas stihiju un cilvēka izraisītu, it īpaši, epidēmiju un to izplatīšanās monitoringam vai ārkārtas humanitārajās situācijās (terora akti, kibernoziegumi, tehnogēnās katastrofu situācijas un tml.).

5.5. Oficiālo pilnvaru izpilde vai sabiedrības intereses – Nodibinājums ir tiesīgs apstrādāt datus, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot Nodibinājuma likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Šādos gadījumos pamats personas datu apstrādei ir iekļauts normatīvajos aktos.

5.6.  Līguma noslēgšana un izpilde – lai Nodibinājums varētu noslēgt un izpildīt līgumu ar jebkuru sadarbības partneri, Nodibinājumam ir jāapkopo un jāapstrādā noteikti personas dati, kas tiek savākti pirms līguma noslēgšanas ar Nodibinājumu vai jau noslēgtā līguma laikā.

  1. DATU APSTRĀDES NOLŪKI

Nodibinājuma datu apstrādes nolūki sakrīt ar tā dibināšanas mērķiem, kas ir sekojoši:

6.1. veidot un veicināt Latvijas sabiedrībā uz cilvēka izvēles iespējām balstītu cieņpilnu un bezaizspriedumu izpratni par hospisa pakalpojumiem gan iedzīvotāju, gan valsts un pašvaldību darbinieku, veselības aprūpes un labklājības nozares speciālistu vidū, tādējādi palielinot indivīdu spējas aktīvi piedalīties savas un ģimenes locekļu veselības saglabāšanā, uzlabošanā un veicināšanā;

6.2. brīvprātīgo kustības veidošana, popularizēšana un jēgpilnas palīdzības prestiža celšana Latvijas iedzīvotāju vidū attiecībā uz palīdzību paliatīvās aprūpes un hospisa pakalpojumu saņēmējiem, t.sk. mantas, finanšu līdzekļu, laika un zināšanu ziedošana, nesaņemot par to atlīdzību;

6.3. atbalstīt jaunu paliatīvās un hospisa aprūpes pakalpojumu sniedzēju veidošanos, kā arī to darbinieku, ārstniecības un sociālās palīdzības speciālistu izglītošanu paliatīvās un hospisu aprūpes jautājumos, kas paredzētu sistematizētu zināšanu un prasmju apguves procesa nodrošināšanu, papildus valstī noteiktajai izglītības sistēmai;

6.4. apzināt Latvijas iedzīvotājus, kas atrodas pansionātos, slimnīcās, kā arī citās aprūpes iestādēs un kam ir nepieciešama paliatīvā vai hospisa aprūpe, lai veicinātu to veselību, uzlabojot kopējo sabiedrības fizisko, garīgo un sociālo labklājību;

6.5. veikt dažādu aktivitāšu kopumu ar mērķi Latvijā izveidot jaunu hospisu un/vai paliatīvās aprūpes centru (-us);

6.6. sniegt jebkāda veida atbalstu tiek, kam tas nepieciešams;

6.7. sniegt dažādus sociālos pakalpojumus.

Nodibinājums ir tiesīgs apstrādāt datus iepriekš minētajiem nolūkiem, kā arī citiem nolūkiem, nodrošinot iespēju datu subjektam atteikties no datu apstrādes, ja vien šo atteikšanos neierobežot kādi normatīvie akti.

  1. DATU SUBJEKTA TIESĪBAS

Datu subjektam ir tiesības attiecībā uz savu datu apstrādi, kas saskaņā ar piemērojamiem normatīvajiem aktiem ir klasificēti kā personas dati. Šīs tiesības kopumā ir šādas:

7.1. Saņemt informāciju par savu datu apstrādi, atbilstoši Regulas prasībām;

7.2. Pieprasīt savu personas datu labošanu, ja tie ir neatbilstoši, nepilnīgi vai nepareizi;

7.3. Iebilst savu personas datu apstrādei, ja apstrāde ir balstīta uz leģitīmajām interesēm;

7.4. Prasīt savu personas datu dzēšanu, piemēram, ja personas dati tiek apstrādāti, pamatojoties uz piekrišanu un datu subjekts ir atsaucis savu piekrišanu. Šīs tiesības nav spēkā, ja personas dati, kuru dzēšana tiek pieprasīta, tiek apstrādāti, arī pamatojoties uz citu tiesisku pamatu, piemēram, līgumu vai no attiecīgiem normatīvajiem aktiem izrietošajiem pienākumiem, vai to saglabāšanu nosaka spēkā esošo normatīvo aktu prasības;

7.5. Ierobežot savu personas datu apstrādi saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, laikā, kad Nodibinājums izvērtē, vai datu subjektam ir tiesības uz savu datu dzēšanu;

7.6. Saņemt informāciju, vai Nodibinājums apstrādā datu subjekta personas datus un, ja apstrādā, tad arī piekļūt tiem;

7.7. Saņemt savus personas datus, ko datu subjekts ir sniedzis Nodibinājumam un kas tiek apstrādāti uz piekrišanas un līguma izpildes pamata rakstiskā formā, vai kādā no biežāk izmantotajiem elektroniskajiem formātiem un, ja iespējams, nodot šādus datus citam Nodibinājumam (datu pārnesamība);

7.8. Atsaukt savu piekrišanu savu personas datu apstrādei;

7.9. Netikt pakļautam pilnībā automatizētai lēmumu pieņemšanai, tai skaitā profilēšanai;

7.10. Iesniegt sūdzības par personas datu izmantošanu Datu valsts inspekcijai (www.dvi.gov.lv), ja Datu subjekts uzskata, ka viņa personas datu apstrāde pārkāpj viņa tiesības un intereses saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem aktiem;

7.11. Nodibinājumam ir pienākums 30 dienu laikā no datu subjekta pieprasījuma saņemšanas atbildēt uz to, nepieciešamības gadījumā pieprasot papildus informāciju, piemēram, identifikācijas datus, lai nekļūdīgi pārliecinātos, par datu subjekts personību.

  1. SĪKDATNES

Apmeklējot Nodibinājuma interneta vietni netiek veidotas vai saglabātas sīkdatnes “atceras”. Tiek izmatotas tikai tādas sīkdatnes, kas nodrošina mājas lapas funkcionalitāti.

  1. GLABĀŠANAS PERIODS

Personas dati tiks apstrādāti tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams apstrādes mērķa izpildei. Glabāšanas periods var būt pamatots ar Nodibinājuma leģitīmajām interesēm, iekšējo dokumentāciju vai piemērojamajiem normatīvajiem aktiem (piemēram, likumiem par grāmatvedību utml.).

  1. PERSONAS DATU IEGŪŠANAS VEIDI

10.1.Nodibinājums iegūst personas datus, kad fiziska persona:

10.1.1. sniedz savu atbalstu Nodibinājumam;

10.1.2. saņem atbalstu no Nodibinājuma;

10.1.3. jautā Nodibinājumam plašāku informāciju par Nodibinājuma mērķiem, aktivitātēm u.c. veidos sazinās ar nodibinājumu;

10.1.4. piedalās Nodibinājuma aktivitātēs;

10.1.5. tiek fotografēts, filmēts Nodibinājuma aktivitāšu ietvaros;

10.1.6. raksta komentārus sociālajos tīklos;

10.2. Nodibinājums var apstrādāt personas datus, kas ir saņemti no trešajām personām (piemēram, sociālā dienesta, tuviniekiem), rīkojoties atbilstoši Regulas noteikumiem.

  1. PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

11.1. Nodibinājums nodrošina, pastāvīgi pārskata un uzlabo aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu personas datus no nesankcionētas piekļuves, nejaušas nozaudēšanas, izpaušanas vai iznīcināšanas. Lai to nodrošinātu, Nodibinājums pielieto mūsdienu tehnoloģijas, tehniskas un organizatoriskas prasības, t.sk., izmantojot ugunsmūrus, nepieciešamības gadījumā arī ielaušanās atklāšanas, analīzes programatūras un pat datu šifrēšanu.

11.2. Nodibinājums rūpīgi pārbauda visus sadarbības partnerus, ar kuriem kopīgi tiek apstrādāti personas dati, kā arī izvērtē, vai sadarbības partneri (personas datu apstrādātāji) pielieto atbilstošus drošības pasākumus, lai personas datu apstrāde notiktu atbilstoši Nodibinājuma deleģējumam un normatīvo aktu prasībām.

11.3. Sadarbības partneriem nav atļauts apstrādāt personas datus saviem nolūkiem.

11.4. Nodibinājums neuzņemas atbildību par jebkādu nesankcionētu piekļuvi personas datiem un/ vai personas datu zudumu, ja tas nav atkarīgs no Nodibinājuma, piemēram, Klienta, Sadarbības partnera,  trešās personas vai paša datu subjekta vainas un/ vai nolaidības dēļ.

  1. APSTRĀDES TERITORIJA

12.1. Parasti Personas dati tiek apstrādāti Eiropas Savienībā/Eiropas Ekonomiskajā zonā (ES/EEZ), tomēr atsevišķos gadījumos tie var tikt nodoti un apstrādāti valstīs, kas neietilpst ES/EEZ, piemēram, publikācija Facebook, Instagram vai citur.

12.2 Personas datu nodošana un apstrāde ārpus ES/EEZ var notikt, ja tam ir tiesisks pamatojums, proti, lai izpildītu juridisku pienākumu, noslēgtu vai izpildītu līgumu, un ir veikti pienācīgi drošības pasākumi. Pienācīgi drošības pasākumi ir, piemēram:

– Ir noslēgta vienošanās, tai skaitā ES līguma standartklauzulas vai citi apstiprināti noteikumi, rīcības kodekss, sertifikācijas u.tml., kas ir apstiprinātas saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu;

– ES/EEZ neietilpstošajā valstī, kurā saņēmējs atrodas, atbilstoši ES Komisijas lēmumam tiek nodrošināts pietiekams datu aizsardzības līmenis;

– Datu saņēmējs ir sertificēts atbilstoši Privātuma vairogam (attiecas uz saņēmējiem, kuri atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs).

12.3 Pēc pieprasījuma datu subjekts var saņemt sīkāku informāciju par personas datu nodošanu valstīm ārpus ES/EEZ.

  1. KONTAKTINFORMĀCIJA

13.1 Klients var sazināties ar Nodibinājumu saistībā ar jautājumiem, piekrišanas atsaukšanu, pieprasījumiem, datu subjektu tiesību izmantošanu un sūdzībām par personas datu izmantošanu.

13.2. Nodibinājuma kontaktinformācija ir pieejama tīmekļa vietnē: www.hospiss.lv, sadaļā kontakti.