Raksts no mixnews.lv / Teksta autore: Margarita Trojanovskaja
“Viņš gribēja makšķerēt Daugavā, taču mēs nepaspējām.” Hospiss LV par onkoloģijas slimnieka pēdējo vēlēšanos.
Mirstošā pēdējai vēlmei ne vienmēr jābūt grandiozai – tā dod cilvēkam iespēju piedzīvot spilgtas emocijas un piepildīt mazus sapņus. Par to radio Baltkom intervijā stāsta Ilze Zosule – Hospiss LV valdes locekle.
“Bija stāsts par vīrieti, kurš vēlējās makšķerēt Daugavā. Lai tādu makšķerēšanu noorganizētu, mēs runājām ar slimnīcas personālu, teicām, ka viņš būs ratiņkrēslā, ka ir speciāls transports. Tas ir brīvā dabā, cilvēkam nav Covid-19, bet vēzis. Viņš saprot, ko viņam tas dos – viņš negulēs slimnīcas gultā un negaidīs pēdējo stundiņu. Viņam vēl joprojām ir savas domas un vēlēšanās just. Mēs ar Jums taču neatklājam savas kvēlākās vēlēšanās, taču ikkatrs no mums par kaut ko sapņo.” stāsta ZosuleLasi pilno rakstu krievu valodā šeit:
https://mixnews.lv/exclusive/2020/11/10/hospiss-lv-poslednim-zhelaniem-cheloveka-bylo-porybachit-v- -no-my-ne-uspeli/