HOSPISS LV

Intervija ar Intu Gerhardi

Autors: Zane Eniņa

Datums: 08.04.2022

Pirmais vārds, kas man nāk prātā, domājot par Hospiss LV aprūpes vadītāju Intu Gerhardi, ir miers. Tas ir viņas balsī, būtībā un darbībās. Lai arī pagaidām esmu satikusi Intu vien dažas reizes, pēc katras sarunas, pēc katras tikšanās paliek mierpilna un sirsnīga sajūta. Es ticu, ka ko līdzīgu piedzīvo kolēģi, mirstošie cilvēki, viņu tuvinieki un citi līdzcilvēki, kuri nonāk saziņā ar Intu.

Inta, kāpēc esi izvēlējusies strādāt tieši hospisa aprūpes jomā?

Šī joma atnāca pie manis pati – tēvs slimoja ar onkoloģiju un es gāju cauri paliatīvas aprūpes procesam, redzēju kā un kas notiek. Neilgi pēc tam Latvijā sākās brīvprātīgo kustība un es tajā iesaistījos. Man šķita, ka es zinu, kā vajag rīkoties pareizi, kur ir problēmas un kā tā novērst (Intas balsī ieskanas viegla ironija). Es redzēju slimnīcu paliatīvajās nodaļās cilvēkus, kuru tuvinieki nezina, ko darīt; cilvēkus, kuri ir ļoti vientuļi, kurus neviens neapciemo; cilvēkus, kurus pamet laulātais vai ģimene.

Kāpēc tā notiek?

Es nezinu. Strādājot kā brīvprātīgā, es satiku kādu sievieti, kurai bija krūts vēzis un kuru šajā brīdī bija pametis vīrs. Viņai tas ļoti sāpēja, šāda nodevība tik grūtā brīdī. Vēlāk izrādījās, ka tā notiek itin bieži, tas nav retums. Sievas parasti savus vīrus šādos brīžos nepamet, bet vīrieši sievas pamet. Protams, ne jau visi, bet tomēr tā notiek pārāk bieži. Man tā šķiet dubultnodevība.

Kur Latvijā nonāk cilvēki, kuriem ir nepieciešama paliatīvā aprūpe?

Paliatīvās aprūpes nodaļas ir vairākās Latvijas slimnīcās, piemēram, Liepājā un Daugavpilī. Rīgā šādas nodaļas ir divās slimnīcās: Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionārā Biķernieki – tur ir 25 vietas un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā ar 17 vietām. Galvenā problēma ir tā, ka pacientiem tiek apmaksāta uzturēšanās šajās nodaļās 7 – 10 dienas. Ja šajā laikā nenomirsti un neesi spējīgs samaksāt par turpmāko uzturēšanos – brauc mājās un tiec galā kā gribi.

Pirms trim gadiem kā brīvprātīgā apmeklēju sievieti paliatīvajā nodaļā, kurai plaušās krājās ūdens, viņa bija savienota ar medicīniskām iekārtām un viņu nedrīkstēja pārvietot. Viņa man atstāja naudu, ko samaksāt kasē, kad viņa nomirs. Tā arī izdarīju, bet šāda situācija nedrīkstētu būt.

Kā šobrīd strādā aprūpētāju komanda, kas ir Tavā pārziņā?

Mēs Hospiss LV darbību uzsākām ar domu, ka jāizveido hospiss māja – vieta, kur cilvēki cieņpilni varētu pavadīt mūža nogali, kur viņi būtu fiziski un garīgi aprūpēti. Mēs domājām – vai tiešām pa visu Rīgu neatradīsies kāda māja, kurā iekārtot kādas 12 istabiņas? Neatradās. Bijām uz sarunu ar Labklājības ministru Gati Eglīti, viņš mūs ļoti ātri saprata.  Nolēmām, ka ar kaut ko ir jāsāk, un uzsākām mirstošu cilvēku aprūpi mājās. Tas ir iespējams, pateicoties Labklājības ministrijas piešķirtajam finansējumam pilotprojektam. Mums šobrīd strādā 12 aprūpētāji, kas rūpējas par 16 pacientiem (15, viens šorīt nomira, precizē Inta). Vairumu no viņiem mēs aprūpējam 8 stundas dienā, dažus 4 stundas, jo ģimenei ir iespēja būt kopā ar pacientu pārējo laiku. Dažiem palīdzam ar tehniskajiem palīglīdzekļiem un medicīniskām manipulācijām. Šis finansējums ir līdz šā gada 31. decembrim un, kas būs tālāk, mēs nezinām. Mēs nevaram arī palūgt mūsu šī brīža aprūpējamos nomirt līdz gada beigām. Ļoti ceram, ka pilotprojekts tiks izvērtēts, atzīts par veiksmīgu, un šāds pakalpojums būs pieejams cilvēkiem arī turpmāk. 

Kāpēc pie mums ļoti priecājas par bērniņa piedzimšanu, bet mirēji tiek bieži atstāti novārtā?

Mēs nodejojam dzīvi no piedzimšanas līdz miršanai, šiem sākuma un beigu punktiem ir daudz kopīga – stāvoklis ir bezpalīdzīgs, fiziskās vajadzības ir līdzīgas. Es domāju, ka mēs gadiem esam izvairījušies runāt par nāvi. Mēs to ignorējam ar strausa politiku, paslaukām zem tepiķa. Protams, asociācijas ar nāvi nav patīkamas, redzēt agoniju, nāves procesu – tas var būt skaisti garīgā izpratnē, bet ne fiziski (līdzīgi kā dzemdības).  

Vai tas ir arī kultūras jautājums?

Jā, noteikti. Āzijā vispār mēdz būt situācijas, ka pie mirēja atnāk visi tuvie un tālie radi, arī sērošana notiek kopā. Vācijā, Francijā cilvēki uzskata par lielu svētību, ja var būt blakus mirējam, visa ģimene ir kopā, stāv blakus, tur roku – viņiem tas ir svarīgi.

Atceros kādu gadījumu no sava brīvprātīgā darba pirmsākumiem. Gribēju iet pie kāda pacienta nodaļā, bet māsiņa sauc – tur neejiet, tur mirst! Kāpēc neiet, tas ir absurds! Varbūt šim cilvēkam vajag lūpas pamitrināt, varbūt pabūt blakus, jo viņš baidās. Iedomājieties situāciju, ka kāds saka – tur dzemdē, tur neejiet.

Vai arī mūsu reālā situācija, ka paliatīvajā nodaļā atrodas trīs vai četri cilvēki vienā istabiņā – katrs ar savu sarežģīto stāvokli. Gadās tā, ka kāds nomirst un viņu uz kādu laiku vienkārši atdala ar aizslietni. Vai tiem pārējiem cilvēkiem, kas paši ir uz nāves sliekšņa, uz šo procesu vajadzētu šādi noskatīties? Turpinot analoģiju ar piedzimšanu – tas būtu tāpat, ka sieviete bērniņa gaidībās gulētu operāciju zālē blakus vēl citām, kurām jau notiek dzemdību process.

Kā tu gribētu nomirt? Kāda ir ideāla nāve?

Es gribētu drusku iepriekš zināt, ka miršu, lai varētu pēdējos vēlējumus izteikt bērniem, vīram, no visiem atvadīties (pie notāra jau lietas laicīgāk jāsakārto). Jā, es gribētu tādu nelielu posmu un tad mierīgi aiziet. Kā teica profesore Dace Baltiņa, cilvēks nevar nomirt izārstēts, viņš var nomirt dziedināts. Tas man šķiet būtiski.

Vienai draudzenei krustmāte nomira tā – iepriekšējā vakarā nosvinēja dzimšanas dienu (pāri 80 gadiem), kur visi radi kopā sanāca. Tad viņa nomazgāja traukus, aizgāja gulēt un no rīta nepiecēlās. Šķiet, ka tā ir diezgan ideāla nāve.

Ko cilvēki, kas drīz mirs, parasti grib vēl izdarīt, paspēt pirms pamest šo pasauli?

Svarīgi ir tas, kādā vecumā cilvēks aiziet. Kāda jauna sieviete vēl mēnesi pirms miršanas teica, ka ļoti grib ģimeni, bērnus. Citai sievietei bija kašķis ģimenē un mums izdevās sazvanīt viņas tēvu un brāli, kas atbrauca uz slimnīcu izrunāties. Es blakus nestāvēja, bet pēc atmosfēras varēja just, ka tur bija izlīgums, visi raudāja.

Jauna sieviete man šorīt rakstīja, ka, ja būtu vēl iespēja dzīvot, viņa gribētu staigāt gar Gauju, būt Itālijā un noķert fīlingu, izveidot dziedināšanas vietu, kur cilvēki savienojas ar mīlestību un dabu. (Šobrīd, kad šī saruna tiek publicēta, sieviete jau ir mirusi).

Ja esi jau krietni gados, visu izdarījis, tad daudz ko vairs negribas. Veci cilvēki grib atvadīties no bērniem, gaida, kad atbrauks no Anglijas.

Cik tu pats vari ietekmēt nomiršanu, lai sagaidītu, kamēr bērni atbrauc no Anglijas?

Nezinu, zemapziņas līmenī droši vien kaut kas notiek. Bet ne jau vienmēr tas izdodas – gadās arī situācijas, kad kāds atbrauc, bet cilvēks tikko ir nomiris. Mēs daudz ko nezinām, varam tikai iztēloties – gan par nomiršanu, gan par to, kas notiek pēc tam. Dažādām ticībām ir atšķirīgas interpretācijas, bet, kā patiešām ir, to mēs nezinām. Kopumā ticīgiem cilvēkiem ir vieglāk nomirt, viņiem ir cerība uz kaut ko pēc tam.

Ir tāds stāsts no grāmatas “Mierinājums”. Kāds priesteris sastop metro sievieti, kura gauži raud, jo viņai dēls nomiris. Priesteris mierina sievieti, sacīdams, ka dēls bijis labs cilvēks, tagad ir pie Dieva un skatās uz viņu. Iesākumā sieviete rimusies, tad atsākusi raudāt, sakot: “Nez vai skatīties uz Dievu ir labākais, ko var darīt cilvēks 20 gadu vecumā?”

Kas ir vērtīgākais, ko mirstošam cilvēkam var sniegt brīvprātīgais?

Vērtīgākais ir klātbūtne un sirds siltums, drošības sajūta par to, ka cilvēks nav pamests, sabiedrība nav viņu aizmirsusi. Nupat vēl viņš darbojās, bija ar visiem kopā, bet tagad viņš guļ viens savā gultā, pamperos, ģimene ir tālu prom – viņi piezvana, atskrien kādu retu reizi. Šādiem cilvēkiem brīvprātīgais var būt draugs, kas dzīvo līdzi viņa dzīvē notiekošajam. Vislabākās ir tās situācijas, nevis kad visi kā timurieši atskrien, kaut ko izdara un aiziet, bet gan tās, kur izdodas uztvert otra dvēseles stīgu, kas saskan ar tavējo, kad izveidojas tuvs kontakts, draudzība. Kas jāpalīdz praktiski? Jāpaskatās, vai cilvēks ir tīrs un aprūpēts, vai viņam pieejams atbilstošs ēdiens. Katram ir savas vēlmes un vajadzības.

Atceros, ka savulaik mēs paliatīvajā nodaļā nolikām kastīti, kurā pacienti varēja mest zīmītes ar savu vēlēšanos. Pirmais kungs, kura zīmīti izlasījām, rakstīja, ka grib siltu ēdienu vienreiz dienā, sausu dibenu un kaut kas vēl tur bija. Bet tās vēlmes bija tik piezemētas, tik minimālas. Kungs pēc tam burtiski uzplauka, kad mūsu meitenes sāka par viņu rūpēties, un nodzīvoja vēl četrus mēnešus. Viņš atzina, ka nekad dzīvē nav juties tā lutināts un appuišots. Citam mājās gulošam vīrietim gribējās dzirdēt vijoles spēli, ko mēs noorganizējām, kāds cits gribēja nosvinēt dzimšanas dienu kopā ar draudzeni – sarīkojām dārza svētkus, cits vēlas vēl apēst kādu austeri. 

Ja Tev iedotu brīnumnūjiņu, lai radītu ideālu hospisa aprūpi Latvijā, kāda tā būtu?

Nevajag jaunu divriteni izgudrot, bet piemērot jau esošās sistēmas Latvijas apstākļiem. Piemēram, Polijā ir 28 hospisi, tādi ir arī Lietuvā un Igaunijā. Par problēmām slimnīcu paliatīvajās nodaļās – limitēto dienu skaitu un vairāku cilvēku atrašanos vienā telpā – jau minēju, bet viss pārējais tur ir labi: ārsti ir profesionāli, medicīniskā aprūpe ir līmenī.

Īstā bedre, vai, kā saka Latvijas radio žurnāliste Evija Unāma, “izmisuma zona”, sākas tai brīdī, kad aizejošs pacients nonāk atpakaļ mājās. Mēs esam reāli bijuši klāt tādās situācijās, kad atved mājās vīrieti no paliatīvas aprūpes nodaļas pirmssvētku dienā un sieva pilnīgi nesaprot, ko darīt. Mēs kopā ar aprūpētāju Valentīnu braucām un rādījām, kā aprūpēt šo cilvēku. Viņam bija nepieciešams arī vesels saraksts ar zālēm, bet ģimenes ārsts bija jau devies brīvdienās, attiecīgi nebija, kas tās izraksta. Šobrīd nav padomāts par dažādām niansēm, kas tuviniekiem var radīt pilnīgu nervu sabrukumu. Jā, ir rakstiskas norādes, bet, ja cilvēks to nekad nav darījis, viņš nezina, kā pareizi cilvēku pagriezt, apkopt. Kā viņš var aprūpēt tuvinieku, ja vispār nav dzīvē dzirdējis tādus vārdus kā “soma”, “zonde”, “traheostoma”? Un, jāņem vērā, ka tuviniekiem šīs lietas jāapgūst esot milzīgā emocionālajā stresā, jo viņu mīļais cilvēks mirst.

Ideālā situācijā vajadzētu būt ciešai sadarbībai (tā lēnam veidojas) paliatīvās nodaļas ārstiem ar hospisa aprūpes speciālistiem. Tad pie pacienta mājās ierastos ārsts, māsiņa, aprūpētājs – visu parādītu un izstāstītu, paskatītos, kā aprūpe sanāk tuviniekam un piekoriģētu, ja nepieciešams. Izstāstītu visu vairākas reizes un lēnām. Daudzi tuvinieki sabeidz savu veselību, īpaši muguru, jo nepareizi aprūpē slimnieku, cilā viņu. Daudz ko var izdarīt viegli, ja zina, kā pareizi darīt. Pēc tam pa dienu turpinātu nākt aprūpētājs, lai tuvinieki var doties uz darbu vai skolu. Viss tiktu kontrolēts, pieskatīts. Ja pacientam būtu nepieciešama īpaša medicīniska manipulācija, viņš varētu atkal atgriezties slimnīcā. Un pašā finišā ideāla vieta būtu hospiss.

Kādam vajadzētu būt hospisam?

Mana ideālā vīzija ir šāda: hospiss māja būtu vieta, kurā pieejamas atsevišķas istabiņas mirstošiem cilvēkiem, kurās var palikt tuvinieki pa nakti (slimnīcās to nevar). Istabā būtu kāds papildu dīvāns, kur gulēt, iespēja uzvārīt kafiju. Tāpat varētu izstumt slimnieku ar gultu ārā, lai viņš pagulētu saulītē, sajustu dabu apkārt.

Svarīgākais ir tas, ka šādā vietā 24/7 būtu pieejami medicīnas speciālisti, kuri varētu pieslēgties nepieciešamības gadījumā. Ne visi tuvinieki ir gatavi būt ar nāves momentu, ar nāves agoniju viens pret vienu, daudziem vajag, lai blakus ir vēl kāds, kas kontrolē situāciju. Šādos brīžos bieži tiek saukta neatliekamā medicīniskā palīdzība un rezultātā tā vietā, lai cilvēks mierīgi nomirtu kopā ar saviem tuvajiem, viņš nomirst stresā pa ceļam uz slimnīcu vai slimnīcā.

Šādā hospisā varētu būt arī dienas centrs, kur atvest paliatīvos pacientus pie speciāla friziera, manikīra, uz ūdens procedūrām, masāžām. Tāpat hospiss būtu vieta, kur strādāt aprūpētājiem, kas dodas mājas vizītēs. Un vēl būtu mobilā brigāde ar dežūrārstu, kas varētu braukt pie paliatīvajiem pacientiem nepieciešamības gadījumā.

Protams, ideālā situācijā arī hospisiem būtu sava specializācija, jo onkoloģiskiem pacientiem ir nepieciešamas cita veida medicīniskās manipulācijas kā, piemēram, AIDS vai multiplās sklerozes pacientiem.

Kādas grāmatas par nāves tēmu Tu ieteiktu?

Šajā jomā klasika ir Elizabetes Kibleres Rosas “Aizejot” un “Mierinājums”, ļoti vērtīgas ir arī grāmatas “Būt mirstīgam” un “Uz nāves sliekšņa” (vairāk par šīm gāmatām var izlasīt mājas lapas “hospiss.lv” sadaļā “Bibliotēka”). Jaunībā dziļu iespaidu atstāja Alberta Šveicara grāmata “Vēstules no Lambarenes”, kurā autors kā ārsts apraksta savu pieredzi darbā ar vietējiem. Arī Fjodora Dostojevska darbos iekšā ir viss, kas dzīvei vajadzīgs.

Ko mirstošie cilvēki Tev ir iemācījuši?

Saziņa ar aizejošiem cilvēkiem palīdz nedzīvot ilūzijās par to, ka es esmu mūžīga. Ir grūti atdalīties no sava “es” un pieņemt to, ka es nebūšu. Darbā ar mirstošiem cilvēkiem tas tik uzskatāmi ir redzams – skaidrs, ka nebūšu. To, ka dzīve jādzīvo vērtīgi, ka tomēr tā ir privilēģija: man ir 60 gadi – es vēl dzīvoju, elpoju un priecājos par dzīvi. Pamainās prioritātes – neliekas šausmīgi traki, ja kāds krēsls ir pārāk ciets vai dīvāns pārāk mīksts, vai zupai nav pietiekami sāls, sīkās lietas uztrauc daudz mazāk. No rīta pieceļos – spīd saule, pasaku paldies, novērtēju labās dienas. Apzinātāk pieslēdzos dzīvei.

Kā svinēsi 60 gadu jubileju?

Bērni man teica tā: “Mamma, paņem brīvu 11., 12. un 13. aprīli”. Zinu, ka arī vīram un bērniem šīs dienas ir brīvas un vairāk neko, ielūgums sekošot 10. aprīļa vakarā. Ļoti labi, atkritīs rasola griešana!

Ko vēl Tu vēlētos vēl sacīt mūsu lasītājiem?

Es aicinātu ikvienu domāt par dzīves otro pusi un darīt to savlaicīgi, nebaidīties un neizslēgt no dzīves nāvi. Atcerēties, ka esam mirstīgi.

Dalīties:

lv

Hospiss LV

REĢ. NR. 40008291781

AS SWEDBANK
HABALV22
LV45HABA0551047755702

AS SEB BANKA
UNLALV2X
LV12UNLA0055001828236 

SIA “Hospiss Māja” aicina savā komandā paliatīvā aprūpē esošu cilvēku aprūpētājus/as. Darbs pie klienta mājās Rīgā un Pierīgā.

Katrs aprūpētājs strādā ar vienu klientu, darba dienās  8 stundas.

Darba pienākumi:
– nodrošināt kvalitatīvu klienta aprūpi, darbojoties starpdisciplinārā komandā;
– veikt klienta personīgās higiēnas nodrošināšanu un ēdināšanu;
– rūpēties par klienta labsajūtu un saturīgu laika pavadīšanu;
– sadarboties ar klienta tuviniekiem;
– dokumentēt veiktās darbības;
– regulāri sekot līdzi klienta veselības stāvoklim, ziņot par izmaiņām.

Galvenās prasības:
– izpratne par paliatīvo un hospisa aprūpi;
– vēlme ar savu darbu palīdzēt cilvēkiem, empātija un sirsnība;
– atbildības sajūta, godīgums, spēja pieņemt lēmumus un adekvāti rīkoties kritiskās situācijās;
– latviešu valodas zināšanas;
– krievu valodas zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību;
– sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts.

Mēs piedāvājam:
– apmācības pirms darba uzsākšanas;
– atalgojumu 1089 EUR (bruto);
– sabiedriskā transporta izdevumu kompensēšanu;
– veselības apdrošināšanu (pēc pārbaudes laika);
– darbu starpdisciplinārā komandā;
– regulāras apmācības un supervīzijas.

CV un motivācijas vēstuli ar norādi “Aprūpētājs” lūdzam sūtīt uz  e-pastu [email protected].
Informējam, ka Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti šīs atlases ietvaros.

Sazināsimies ar kandidātiem, kurus aicināsim uz darba pārrunām.

PRIVĀTUMA POLITIKA

Šajā privātuma politikā, turpmāk tekstā – Politika, ir aprakstīs kā un kādus personas datus nodibinājums HOSPISS LV (turpmāk – Nodibinājums) apstrādā mājaslapā hospiss.lv.

Šī Politika ir piemērojama:

  • gan gadījumos, kad Nodibinājums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – Regula), ir uzskatāms par Pārzini;
  • gan gadījumos, kad Nodibinājums saskaņā ar Regulu ir uzskatāms par Apstrādātāju;
  • gan gadījumos, kad Nodibinājums saskaņā ar regulu ir uzskatāms par Trešo personu.
  • ja fiziska persona ar savu pienesumu (naudas ziedojumu, pārtikas ziedojumu, dažādu ierīču, tehnikas vai priekšmetu ziedojumu, ar savu brīvprātīgo darbu) vai ir citā veidā saistīts ar Nodibinājuma veikto darbu;
  • Ja fiziska persona saņem jebkāda veida atbalstu no Nodibinājuma;
  • ja Nodibinājums apstrādā fiziku personu datus, pamatojoties uz tiesiskajiem pamatiem, kas minēti Regulā.
  1. DEFINĪCIJAS

Apstrāde ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana.

Personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem.

Pārzinis ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus.

Apstrādātājs ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kura pārziņa vārdā apstrādā personas datus.

Trešā persona ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai struktūra, kura nav datu subjekts, pārzinis, apstrādātājs un personas, kuras pārziņa vai apstrādātāja tiešā pakļautībā ir pilnvarotas apstrādāt personas datus.

Datu subjekts ir jebkura fiziska persona, kura  atbalsta Nodibinājumu vai saņemt atbalstu no nodibinājuma.

  1. PIEMĒROJAMIE TIESĪBU AKTI

2.1. Eiropas Parlamenta un padomes Regula Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (2016. gada 27.aprīlis);

2.2. Biedrību un nodibinājumu likums;

2.3. Sabiedriskā labuma organizāciju likums;

2.4. Nodokļus un grāmatvedības kārtošanu regulējošie normatīvie akti un citi dokumenti.

  1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

3.1. Šajā Politikā tiek sniegta vispārējā informācija par to kā Nodibinājums veic personas datu apstrādi. Sīkāka informācija par personas datu apstrādi tiek sniegta fiziskām personām ikdienas darbā, iekšējos dokumentos un atbildot uz datu subjektu rakstveida pieprasījumiem.

3.2. Nodibinājums piemērojamo normatīvo aktu ietvaros nodrošina personas datu konfidencialitāti un ir īstenojusi atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus personas datu pasargāšanai no nesankcionētas piekļuves, pretlikumīgas apstrādes vai izpaušanas, nejaušas pazaudēšanas, izmainīšanas vai iznīcināšanas.

3.3. Gadījumos, kad Nodibinājums, esot Pārzinis, izmanto apstrādātājus (piemēram, uzņēmuma, kas sniedz grāmatvedības pakalpojumus palīdzību), Nodibinājums veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi personas datu apstrādātāji personas datu apstrādi veic saskaņā ar Nodibinājuma norādēm un atbilstoši piemērojamajiem normatīvajiem tiesību aktiem un pieprasa atbilstošu drošības pasākumu veikšanu.

3.4. Ja Nodibinājums atjauninās šo Politiku, Politikas aktuālā redakcija, tiks publicēta Nodibinājuma mājas lapā hospiss.lv. Šīs politikas vēsturiskās redakcijas būs pieejamas pie Nodibinājuma vadības. Katras fiziskas personas pienākums ir sekot līdzi Nodibinājuma veiktajām izmaiņām.

3.5. Lai sniegtu Sabiedrībai pilnvērtīgāku priekšstatu par Nodibinājuma veiktajām aktivitātēm, Nodibinājums apstrādā arī no veikto aktivitāšu laikā apkopotus datus.

3.6. Brīdī, kad datu subjekts apmeklē Nodibinājuma mājas lapu, var tikt veikta viņa datu (IP adrese) apstrāde. Spiežot uz Facebook, Instagram vai citām saitēm, to nospiešanas brīdī datu subjekta datu apstrādi uzsāk attiecīgās mājas lapas uzturētāji, piemēram, Facebook vai Instagram, un piekļūs datu subjekta datiem, atbilstoši saviem noteikumiem, ar kuriem rekomendējam iepazīties attiecīgā pakalpojuma sniedzēja mājas lapā.

3.7. Nodibinājums neveic personas datu profilēšanu.

  1. IESPĒJAMO APSTRĀDĀJAMO PERSONAS DATU KATEGORIJAS UN PIEMĒRI

Nr.

Datu kategorija

Datu veidi piemēri

Daži datu apstrādes piemēri

1.

Personas identifikācijas dati

Vārds, uzvārds, personas kods

Jūs, Jūsu tuvinieki sazinās ar Nodibinājumu ar mērķi saņemt atbalstu vai sniedzat Nodibinājuma finansiālu vai kāda cita veida atbalstu, Jūs esat pieteicies mūsu Draugu klubā vai kādā citā mūsu projektā / akcijā

2.

Personas kontaktinformācija

Mājas adrese, telefona numurs, e-pasta adrese

Jūs piesakāties palīdzēt Nodibinājumam vai Jūs lūdziet palīdzību Nodibinājumam, atstājot savu kontakta informāciju

3.

Veikto aktivitāšu dati

 

To veids, apraksts, sākuma un beigu termiņš

Jūs piedalāties Nodibinājuma aktivitātēs, vai saņemt atbalstu

4.

Fotogrāfijas / video materiāli

Personas digitālais attēls, balss ieraksts

Jūs piedalāties Nodibinājuma aktivitātēs, vai saņemt atbalstu, tas tiek fiksēts ar foto vai video palīdzību

5.

Komunikācijas dati

Ienākošā/izejošā saziņa, telefona zvani, korespondence, saturs

Jūs komunicējat ar Nodibinājumu

6.

Norēķinu dati

 

Norēķinu sistēmas konta numurs, bankas konta numurs, datums, summa, apmaksas datums, maksājuma mērķis

Jūs sniedzat Nodibinājumam finansiālu atbalstu

7.

Veiktās sociālajos tīklos

Fotogrāfijas, komentāri

Jūs komentējat Nodibinājuma darbību sociālais tīklos

8.

Interneta mājas lapā veiktās darbības

IP adrese, informācija par mājas lapā veiktajām darbībām

Jūs apmeklējat mājas lapu

9.

Veselības dati

Informācija par funkcionālajiem traucējumiem, to smaguma pakāpi, izņēmuma gadījumos diagnoze, nepieciešamā ārstēšana

Jūs esat lūdzis palīdzību, speciālisti to izanalizē, pirms sniedz Jums atbalstu, atbalsta sniegšanas gaitā

10.

Pilnvaroto personu, likumisko pārstāvju dati

Vārds, uzvārds, personas kods, pārstāvības pamats, kontakta informācija

Jūs sadarbībā ar Nodibinājumu pārstāv kāda cita persona

11.

Brīvprātīgo dati

Vārds, uzvārds, kontakta informācija

Informācija, kas nepieciešama Nodibinājumam, lai nodrošinātu nepieciešamo pakalpojumu caurredzamību

12.

Ziedotāju dati

Vārds, uzvārds, personas kods, konta Nr. ziedotā summa

Jūs ziedojat naudas līdzekļus mūsu projektiem

13.

Nodibinājuma darbinieku dati

Vārds, uzvārds, personas kods, adrese, konta Nr., telefona Nr. u.c.

Informācija, kas nepieciešama darba devējam, lai nodrošinātu likumā noteiktās prasības attiecībā uz Jūsu kā darbinieka datu apstrādi

14.

Citi dati

Citi dati

Jūs veicat citas ar Nodibinājuma darbību saistītas darbības

  1. DATU APSTRĀDES TIESISKAIS PAMATS

5.1. Nodibinājuma leģitīmās intereses – atbilst Nodibinājuma darbības mērķiem. Nodibinājumam ir tiesības apstrādāt personas datus tādā apjomā, kādā tas ir objektīvi nepieciešams un pietiekams, lai realizētu tos mērķis, kuru dēļ Nodibinājums ir dibināts.

5.2. Juridisko pienākumu izpilde – Nodibinājums ir tiesīgs apstrādāt personas datus, lai izpildītu normatīvo aktu prasības, kā arī sniegtu atbildes uz valsts un pašvaldības likumīgiem pieprasījumiem, sniegtu informāciju par saņemtajiem ziedojumiem, to izlietojumu.

5.3. Datu subjekta piekrišana – Datu subjekts dod piekrišanu personas datu vākšanai un apstrādei noteiktiem mērķiem. Datu subjekta piekrišana ir viņa brīva griba un patstāvīgs lēmums, kas var tikt sniegts jebkurā brīdī, tādējādi atļaujot Nodibinājumam apstrādāt personas datus noteiktajiem nolūkiem. Datu subjekta piekrišana ir tam saistoša, ja tā tiek rakstiski, tajā skaitā epastā, vai ar konkludentām darbībām, piemēram, fotografējoties kopā ar Nodibinājuma pārstāvjiem atbalsta saņemšanas brīdī vai iesūtot Nodibinājumam savu fotogrāfiju. Datu subjektam ir tiesības jebkurā laikā atsaukt savu, iepriekš sniegto piekrišanu, izmantojot norādītos saziņas kanālus ar Nodibinājumu. Pieteiktās izmaiņas stāsies spēkā trīs darba dienu laikā. Piekrišanas atsaukums neietekmē apstrādes likumību, kas pamatojas uz piekrišanu pirms atsaukuma.

5.4. Vitālu interešu aizsardzība – Nodibinājums ir tiesīgs apstrādāt personas datus, lai aizsargātu fiziskas personas vitālās intereses, piem., ja apstrāde ir vajadzīga humanitāros nolūkos, dabas stihiju un cilvēka izraisītu, it īpaši, epidēmiju un to izplatīšanās monitoringam vai ārkārtas humanitārajās situācijās (terora akti, kibernoziegumi, tehnogēnās katastrofu situācijas un tml.).

5.5. Oficiālo pilnvaru izpilde vai sabiedrības intereses – Nodibinājums ir tiesīgs apstrādāt datus, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot Nodibinājuma likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Šādos gadījumos pamats personas datu apstrādei ir iekļauts normatīvajos aktos.

5.6.  Līguma noslēgšana un izpilde – lai Nodibinājums varētu noslēgt un izpildīt līgumu ar jebkuru sadarbības partneri, Nodibinājumam ir jāapkopo un jāapstrādā noteikti personas dati, kas tiek savākti pirms līguma noslēgšanas ar Nodibinājumu vai jau noslēgtā līguma laikā.

  1. DATU APSTRĀDES NOLŪKI

Nodibinājuma datu apstrādes nolūki sakrīt ar tā dibināšanas mērķiem, kas ir sekojoši:

6.1. veidot un veicināt Latvijas sabiedrībā uz cilvēka izvēles iespējām balstītu cieņpilnu un bezaizspriedumu izpratni par hospisa pakalpojumiem gan iedzīvotāju, gan valsts un pašvaldību darbinieku, veselības aprūpes un labklājības nozares speciālistu vidū, tādējādi palielinot indivīdu spējas aktīvi piedalīties savas un ģimenes locekļu veselības saglabāšanā, uzlabošanā un veicināšanā;

6.2. brīvprātīgo kustības veidošana, popularizēšana un jēgpilnas palīdzības prestiža celšana Latvijas iedzīvotāju vidū attiecībā uz palīdzību paliatīvās aprūpes un hospisa pakalpojumu saņēmējiem, t.sk. mantas, finanšu līdzekļu, laika un zināšanu ziedošana, nesaņemot par to atlīdzību;

6.3. atbalstīt jaunu paliatīvās un hospisa aprūpes pakalpojumu sniedzēju veidošanos, kā arī to darbinieku, ārstniecības un sociālās palīdzības speciālistu izglītošanu paliatīvās un hospisu aprūpes jautājumos, kas paredzētu sistematizētu zināšanu un prasmju apguves procesa nodrošināšanu, papildus valstī noteiktajai izglītības sistēmai;

6.4. apzināt Latvijas iedzīvotājus, kas atrodas pansionātos, slimnīcās, kā arī citās aprūpes iestādēs un kam ir nepieciešama paliatīvā vai hospisa aprūpe, lai veicinātu to veselību, uzlabojot kopējo sabiedrības fizisko, garīgo un sociālo labklājību;

6.5. veikt dažādu aktivitāšu kopumu ar mērķi Latvijā izveidot jaunu hospisu un/vai paliatīvās aprūpes centru (-us);

6.6. sniegt jebkāda veida atbalstu tiek, kam tas nepieciešams;

6.7. sniegt dažādus sociālos pakalpojumus.

Nodibinājums ir tiesīgs apstrādāt datus iepriekš minētajiem nolūkiem, kā arī citiem nolūkiem, nodrošinot iespēju datu subjektam atteikties no datu apstrādes, ja vien šo atteikšanos neierobežot kādi normatīvie akti.

  1. DATU SUBJEKTA TIESĪBAS

Datu subjektam ir tiesības attiecībā uz savu datu apstrādi, kas saskaņā ar piemērojamiem normatīvajiem aktiem ir klasificēti kā personas dati. Šīs tiesības kopumā ir šādas:

7.1. Saņemt informāciju par savu datu apstrādi, atbilstoši Regulas prasībām;

7.2. Pieprasīt savu personas datu labošanu, ja tie ir neatbilstoši, nepilnīgi vai nepareizi;

7.3. Iebilst savu personas datu apstrādei, ja apstrāde ir balstīta uz leģitīmajām interesēm;

7.4. Prasīt savu personas datu dzēšanu, piemēram, ja personas dati tiek apstrādāti, pamatojoties uz piekrišanu un datu subjekts ir atsaucis savu piekrišanu. Šīs tiesības nav spēkā, ja personas dati, kuru dzēšana tiek pieprasīta, tiek apstrādāti, arī pamatojoties uz citu tiesisku pamatu, piemēram, līgumu vai no attiecīgiem normatīvajiem aktiem izrietošajiem pienākumiem, vai to saglabāšanu nosaka spēkā esošo normatīvo aktu prasības;

7.5. Ierobežot savu personas datu apstrādi saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, laikā, kad Nodibinājums izvērtē, vai datu subjektam ir tiesības uz savu datu dzēšanu;

7.6. Saņemt informāciju, vai Nodibinājums apstrādā datu subjekta personas datus un, ja apstrādā, tad arī piekļūt tiem;

7.7. Saņemt savus personas datus, ko datu subjekts ir sniedzis Nodibinājumam un kas tiek apstrādāti uz piekrišanas un līguma izpildes pamata rakstiskā formā, vai kādā no biežāk izmantotajiem elektroniskajiem formātiem un, ja iespējams, nodot šādus datus citam Nodibinājumam (datu pārnesamība);

7.8. Atsaukt savu piekrišanu savu personas datu apstrādei;

7.9. Netikt pakļautam pilnībā automatizētai lēmumu pieņemšanai, tai skaitā profilēšanai;

7.10. Iesniegt sūdzības par personas datu izmantošanu Datu valsts inspekcijai (www.dvi.gov.lv), ja Datu subjekts uzskata, ka viņa personas datu apstrāde pārkāpj viņa tiesības un intereses saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem aktiem;

7.11. Nodibinājumam ir pienākums 30 dienu laikā no datu subjekta pieprasījuma saņemšanas atbildēt uz to, nepieciešamības gadījumā pieprasot papildus informāciju, piemēram, identifikācijas datus, lai nekļūdīgi pārliecinātos, par datu subjekts personību.

  1. SĪKDATNES

Apmeklējot Nodibinājuma interneta vietni netiek veidotas vai saglabātas sīkdatnes “atceras”. Tiek izmatotas tikai tādas sīkdatnes, kas nodrošina mājas lapas funkcionalitāti.

  1. GLABĀŠANAS PERIODS

Personas dati tiks apstrādāti tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams apstrādes mērķa izpildei. Glabāšanas periods var būt pamatots ar Nodibinājuma leģitīmajām interesēm, iekšējo dokumentāciju vai piemērojamajiem normatīvajiem aktiem (piemēram, likumiem par grāmatvedību utml.).

  1. PERSONAS DATU IEGŪŠANAS VEIDI

10.1.Nodibinājums iegūst personas datus, kad fiziska persona:

10.1.1. sniedz savu atbalstu Nodibinājumam;

10.1.2. saņem atbalstu no Nodibinājuma;

10.1.3. jautā Nodibinājumam plašāku informāciju par Nodibinājuma mērķiem, aktivitātēm u.c. veidos sazinās ar nodibinājumu;

10.1.4. piedalās Nodibinājuma aktivitātēs;

10.1.5. tiek fotografēts, filmēts Nodibinājuma aktivitāšu ietvaros;

10.1.6. raksta komentārus sociālajos tīklos;

10.2. Nodibinājums var apstrādāt personas datus, kas ir saņemti no trešajām personām (piemēram, sociālā dienesta, tuviniekiem), rīkojoties atbilstoši Regulas noteikumiem.

  1. PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

11.1. Nodibinājums nodrošina, pastāvīgi pārskata un uzlabo aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu personas datus no nesankcionētas piekļuves, nejaušas nozaudēšanas, izpaušanas vai iznīcināšanas. Lai to nodrošinātu, Nodibinājums pielieto mūsdienu tehnoloģijas, tehniskas un organizatoriskas prasības, t.sk., izmantojot ugunsmūrus, nepieciešamības gadījumā arī ielaušanās atklāšanas, analīzes programatūras un pat datu šifrēšanu.

11.2. Nodibinājums rūpīgi pārbauda visus sadarbības partnerus, ar kuriem kopīgi tiek apstrādāti personas dati, kā arī izvērtē, vai sadarbības partneri (personas datu apstrādātāji) pielieto atbilstošus drošības pasākumus, lai personas datu apstrāde notiktu atbilstoši Nodibinājuma deleģējumam un normatīvo aktu prasībām.

11.3. Sadarbības partneriem nav atļauts apstrādāt personas datus saviem nolūkiem.

11.4. Nodibinājums neuzņemas atbildību par jebkādu nesankcionētu piekļuvi personas datiem un/ vai personas datu zudumu, ja tas nav atkarīgs no Nodibinājuma, piemēram, Klienta, Sadarbības partnera,  trešās personas vai paša datu subjekta vainas un/ vai nolaidības dēļ.

  1. APSTRĀDES TERITORIJA

12.1. Parasti Personas dati tiek apstrādāti Eiropas Savienībā/Eiropas Ekonomiskajā zonā (ES/EEZ), tomēr atsevišķos gadījumos tie var tikt nodoti un apstrādāti valstīs, kas neietilpst ES/EEZ, piemēram, publikācija Facebook, Instagram vai citur.

12.2 Personas datu nodošana un apstrāde ārpus ES/EEZ var notikt, ja tam ir tiesisks pamatojums, proti, lai izpildītu juridisku pienākumu, noslēgtu vai izpildītu līgumu, un ir veikti pienācīgi drošības pasākumi. Pienācīgi drošības pasākumi ir, piemēram:

– Ir noslēgta vienošanās, tai skaitā ES līguma standartklauzulas vai citi apstiprināti noteikumi, rīcības kodekss, sertifikācijas u.tml., kas ir apstiprinātas saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu;

– ES/EEZ neietilpstošajā valstī, kurā saņēmējs atrodas, atbilstoši ES Komisijas lēmumam tiek nodrošināts pietiekams datu aizsardzības līmenis;

– Datu saņēmējs ir sertificēts atbilstoši Privātuma vairogam (attiecas uz saņēmējiem, kuri atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs).

12.3 Pēc pieprasījuma datu subjekts var saņemt sīkāku informāciju par personas datu nodošanu valstīm ārpus ES/EEZ.

  1. KONTAKTINFORMĀCIJA

13.1 Klients var sazināties ar Nodibinājumu saistībā ar jautājumiem, piekrišanas atsaukšanu, pieprasījumiem, datu subjektu tiesību izmantošanu un sūdzībām par personas datu izmantošanu.

13.2. Nodibinājuma kontaktinformācija ir pieejama tīmekļa vietnē: www.hospiss.lv, sadaļā kontakti.