HOSPISS LV

Agitas pieredzes stāsts

Intervija ar Agitu

Autors: Grieta Pīrāga

Datums: 22.06.2022

Pastāsti, lūdzu, par savu pieredzi ar nodibinājumu Hospiss LV
Man kāds no ģimenes bija atsūtījis linku uz hospiss mājaslapu un oktobra beigās es ar viņiem sazinājos. Mana mamma diagnozi uzzināja septembrī. Hospisam zvanīju oktobrī. Tieši tajā brīdī hospiss aprūpe mammai vēl nebija vajadzīga, bet es sazinājos, jo intuitīvi jutu, ka tā ir jādara. Es zvanīju, izstāstīju situāciju un jautāju, kā viņi varētu man palīdzēt. Mani uzklausīja ļoti saprotošs cilvēks. Tajā brīdī es vēl nenojautu, ka mammas veselības stāvoklis būs tik slikts. Viņa atradās slimnīcā. Man nebija iespēja noskaidrot, kādā stāvoklī viņa ir. Es nevarēju ar viņu sazināties. Es ļoti daudz ko nezināju par viņas stāvokli. Iespējams dakteri gribēji mani pasargāt, sakot, ka šobrīd tu droši vien viņu nevēlies redzēt. Man to bija grūti aptvert – ka man neļauj satikties ar mammu.
Man tas kopumā bija ļoti grūts posms. Es ļoti daudzas lietas neatceros. Tomēr vienmēr, kad sazinājos ar hospisu, es guvu atbalstu. Mēs sazinājāmies arī tad, kad mammai vēl hospiss palīdzība nebija vajadzīga. Decembra beigās es sapratu, ka viņai būs nepieciešama mājas aprūpe, tomēr nezināju, ka tas būs uz tik īsu laiku. Kad decembra beigās sazinājos ar hospisu, viņi saprata, ka ir jārīkojas. Es biju ļoti priecīga par to, ka pastāvēja iespēja vest mammu uz mājām. Hospisa darbinieki man palīdzēja sagatavot istabu mammas pārvešanai, arī sagādājot lielāko daļu nepieciešamās lietas. Viss notika ļoti ātri. Mamma bija jāizņem no slimnīcas. Viņa tika atvesta mājās, kur viņu sagaidīju es, mammas draudzene, aprūpētāja Valentīna un vēl kāds cilvēks no hospisa. Tikai tajā brīdī es sapratu reālo stāvokli, kādā viņa ir. Tas man bija liels šoks, jo tie bija tikai divi mēneši, kopš ar viņu runāju pēdējo reizi. Tad, kad viņa devās uz slimnīcu, es vēl studēju ārzemēs. Mamma negribēja, lai esmu viņai blakus tajā brīdī, jo likās, ka viss būs kārtībā. Mana intuīcija teica, ka man jābūt blakus mammai, bet toreiz es tai nepaklausīju. Es atbraucu mājās jau tad, kad bija nedaudz par vēlu. Mēs vairs nevarējām normāli sazināties, jo viņai bija atmiņas traucējumi. Atvedot mājās, ieraudzīju, cik viņa ir nevarīga un izmocīta. Es biju gatavojusies, ka mājas aprūpe mammai būs vajadzīga vismaz pusgadu. Realitātē tās bija tikai desmit dienas. Bija atbraukusi daktere, kā arī citi palīgi no hospisa. Viņi bija tie, kas man paziņoja, ka līdz aiziešanai vairs nav tālu. Man bija ļoti skumji un grūti. Gan Valentīna, gan arī citi no hospisa mani ļoti atbalstīja un stiprināja. Viņi man bija kā psihologi un arī palīdzēja veikt tos aprūpes darbus, kurus es nepratu.. Es nemācēju veikt dažādas medicīniskās manipulācijas, tāpēc to visu manā vietā veica hospisa komanda. Es saņēmu milzīgu atbalstu no hospisa. Valentīna pie manas mammas bija no rīta līdz pēcpusdienai, pēc tam mammu aprūpēju es. Man bija iespēja iziet ārā, izvēdināt galvu. Mamma daudz gulēja. Pa to laiku mēs ar Valentīnu daudz runājām par nāvi. Valentīna dalījās ar savu pieredzi blakus mirstošiem cilvēkiem. Tas man ļāva saprast, kas notiks un kam gatavoties. Aiziešanas brīdis pienāca ļoti ātri. Tas, ko stāstīja Valentīna, realitātē bija redzams jau pēc paris dienām. Ja nebūtu Valentīnas, es laikam būtu sajukusi prātā. Visi no hospisa, kas atnāca, gāja cauri šai pieredzei kopā ar mani. Tas bija gan emocionāls, gan psiholoģisks, gan fizisks atbalsts, jo es mammu, piemēram, nevarēju pacelt. Es agrāk nebiju saskārusies ar nevienu smagi slimu cilvēku. Nevarēju iedomāties, kā tas ir, kad slimniekam nepieciešama palīdzība, It īpaši gulošam. Mamma aizgāja sestdien. Mēs gaidījām, ka tas notiks. Valentīna atbrauca pie manis un bija man blakus. Tad sekoja bēru un citu lietu kārtošana.

Vai hospiss Tev palīdzēja arī šajā posmā?
Jā. Man bija liels atbalsts no hospisa arī pēc mammas aiziešanas. Valentīna kā zinošs cilvēks man palīdzēja veikt nepieciešamos telefona zvanus konkrētā secībā. Es tajā brīdī biju ļoti apjukusi. Hospiss bija kā eņģeļi, kas man palīdzēja. Pateica īstajā brīdī, kas man jādara. Sagatavoja mani, sakot, ka tagad notiks tas, mēs gatavojamies tam. Man bija bail šajā visā procesā palikt vienai, tomēr tā nenotika, jo Valentīna vienmēr bija blakus un palīdzēja, ja es kaut ko nespēju izdarīt. Valentīna un Dace bija tās, kas mani uzraudzīja pirmās dienas pēc mammas aiziešanas. Bija tik daudz ko darīt bēru sakarā, ka man nebija laiks domāt par emocijām. Man noteikti nebija sajūta, ka es esmu pamesta. Kad man vajadzēja, es padevu ziņu un man bija iespēja izrunāt un pārrunāt to, kas notika – par procesu, par atmiņām. Tas man ļāva palaist vaļā un noslēgt šo procesu.

Vai vari, lūdzu, sīkāk pastāstīt, kā Valentīna Tev palīdzēja sagatavoties mammas aiziešanai?
Es pati biju atradusi grāmatu par nāvi un mēs kopā ar Valentīnu to lasījām. Tur bija par to, ko cilvēks piedzīvo, tuvojoties nāvei. Es centos saprast, ko jūt mamma. Es ļoti daudz ko mācījos un sapratu caur šo pieredzi. Es sapratu, ka es nevaru būt egoistiska un man jāņem vērā tas, ka mamma cieta. Es nevarēju mammai teikt, ka viņai jāpaliek pie manis un ka viņa nedrīkst mirt. Valentīna runāja ar mammu, bet deva iespēju mammai aiziet. Pēc tā ko lasīju un ko pārrunājām ar Valentīnu sapratu, ka, jo ilgāk mēs gribam, lai viņa paliek, jo grūtāk viņai ir aiziet. Arī tad, kad vakaros paliku viena, es runājos ar mammu, bet tajā pašā laikā laidu viņu vaļā. Es domāju, ka tāpēc viņai izdevās tik ātri aiziet, jo viņa neiestrēga kaut kādā grūtā posmā vai komā. Tas bija tas, ko es iemācījos. Ar Valentīnu man bija gaiša sajūta, jo viņa nāvi uztver tāpat kā dzimšanu – par normālu un dabisku procesu. Es kopā ar viņu izjutu, ka visam ir sākums un visam ir beigas. Pateicoties viņai man bija sajūta, ka process kopumā bija skaists, un dakteri atviegloja mammas ciešanas.

Kā Tev pašai liekas, cik krasi mainījās Tava attieksme pret nāvi pirms un pēc mammas aiziešanas?
Kopš mammas aiziešanas man katru dienu ir kāda jauna doma, uzplaiksnījumi no pieredzētā. Man ir sajūta, ka es esmu attīstībā par vairākiem gadiem pavirzījusies uz priekšu. Izteikti izjūtu vērtību par dažādām ikdienas lietām, kas pirms tam likās pašsaprotamas. Kuras lietas ir svarīgākas un kuras – mazsvarīgas. Es pieredzēju, ka dzīvība ir trausla un ka tā var izzust četru mēnešu laikā. Es domāju par to, ko man vajadzēja mammai paspēt pateikt, tomēr secinu, ka es visu pateicu, visu izdarīju pareizi. Tik ātrā procesā, kāds bija mammai, bija ļoti grūti pamanīt vidus fāzi, jo sākumā mamma bija vesela un tad viņa bija jau uz nāves gultas. Manai psihei to bija ļoti grūti aptvert. Mēs nevaram neko noķert un paturēt. Viss kā smiltis birst cauri pirkstiem un mēs nevaram to noturēt. Mēs to varam izdzīvot tad, kad tas ir. Ja ar tādu apziņu dzīvo, manuprāt, pati dzīve liekas skaistāka un piepildītāka.

Vai Tev bija iespēja atvadīties no mammas?
Jā. Valentīna mani mudināja atvadīties savlaicīgi. Arī es pati sapratu, ka tas ir jāizdara, kamēr vēl ir iespēja. Es vairākas reizes jutu, ka šī ir tā diena, kad jāatvadās, jo rīt jau varētu būt par vēlu. Viņa vairs īsti nereaģēja, tomēr Valentīna man stāstīja, ka cilvēks joprojām dzird, tāpēc es ar viņu runāju. Man prātā palicis mammas pēdējais skatiens – ļoti pozitīvs un silts. Es to uztvēru kā novēlējumu dzīvei.

Vai Tev bija iespēja ar mammu runāt par to, kā viņa gribētu aiziet?
Nē, tas diemžēl mums nesanāca, jo viss notika pārāk strauji. To neparedzēju ne es, ne mamma. Mēs nevarējām saprast, vai mamma saprot, bet mēs ik pa laikam viņai uzdevām jautājumus par to, kā viņa gribētu aiziet. Mums izdevās dabūt atbildi no mammas.

Vai Tu biji klāt, kad mamma aizgāja?
Es biju vienā dzīvoklī ar mammu, tikai citā istabā. Es katru nakti pirms gulēt iešanas domāju, ka tā būs tā nakts, kad viņa aizies. Pirms septiņiem man bija jāiešpricē zāles un tad es sapratu, ka viņa ir aizgājusi, jo viņa neelpoja. Es tam nevarēju noticēt. Manai psihei to bija ļoti grūti gan aptvert, gan pieņemt. Es atceros, ka mēs pēc tam mēģinājām noteikt laiku, kurā brīdī tieši viņa ir aizgājusi. Es atcerējos, ka biju naktī pamodusies. Man bija īpatnēja sajūta. Pulkstenis bija 2.50. Es negāju apraudzīt mammu, jo mums bija vienošanās, ka es naktī pie mammas neeju. Tika konstatēts, ka mamma tieši ap to brīdi, kad biju pamodusies, bija aizgājusi.Es to kaut kādā veidā bija sajutusi.

Tu minēji, ka Tev nesanāca parunāt ar mammu par to, kā viņa grib aiziet. Kā Tu pieņēmi lēmumu vest mammu uz mājām? Vai tas bija Tavs intuitīvs lēmums?
Slimnīcā mammu nedrīkstēja atstāt. Es biju uztraukusies par to, kur mammu vest. Man liekas, ka tas viss bija ļoti intuitīvi. Man bija sajūta, ka vajag iesaistīt hospisu. Es biju nobijusies no tā, kur viņu aizvestu, ja man nebūtu iespēja nodrošināt aprūpi mājās. Es zvanīju dažādām aprūpes iestādēm un pēc tā, ko viņi varēja un nevarēja piedāvāt sapratu, ka es negribu to savai mammai novēlēt, neatkarīgi no tā, cik ilgi palicis dzīvot. Tas mīļums un sirsnība, ko hospisa aprūpe sniedz slimniekam – nedomāju, ka kādā aprūpes iestādē kaut kas tāds ir iespējams. Mamma bija ļoti priecīga. Viņa teica paldies Valentīnai un citiem. Viņa bija laimīga, jo viņai ļoti nepatika būt slimnīcās. Es salīdzināju miršanu ar dzimšanu. Arī grūtniecēm apkārt ir ir gan dakteri, gan psiholoģiskais atbalsts. Tas viss tiek darīts, lai bērns piedzimtu vesels un laimīgs. Viss ir organizēts ļoti silti un mīļi. Savā ziņā man liekas, ka ar miršanu ir līdzīgi. Ka tam vajadzētu būt tāpat – gan ar mīļumu, gan arī siltumu. Mana mamma mani radīja un es un citi viņai varam palīdzēt aiziet skaisti un silti, bez sāpēm. Miršana un dzimšana – tiem ir jābūt vienlīdz nozīmīgiem procesiem.

Vai tas, ko hospiss ienes, ir cilvēcība?
Jā, tā tas noteikti ir. Mēs domājām par to, ko mamma gribētu. Vai viņa gribētu televizoru, vai viņa gribētu radio. Visu laiku tika domāts par viņu – kas ir tas, ko viņai vajadzētu, ko viņa gribētu, kas viņu iepriecinātu.

Kāds vārds Tev nāk prātā, domājot par hospisu?
Siltums, kas tiek dots. Ja es biju uztraukusies, visi to saprata. Ja es nevaru iedurt, visi to saprata un pieņēma. Nebija pārmetumi. Tas man bija milzīgs atbalsts, jo es biju viena pati. Viņi darbojās vienotā komandā un neviens nepārklāj otru. Katram bija sava lieta, kas jādara. Es viņus visu laiku gribu salīdzināt ar eņģelīšiem. Tas bija tik emocionāls brīdis, ko nekad mūžā nebiju pieredzējusi un viņi bija man blakus kā atbalsts, kas izveda mani tam cauri. Es viņus joprojām atceros kā īpašus cilvēkus ar atvērtām sirdīm, jo tie ir cilvēki, kas bija man blakus tik emocionālā brīdī.

Vai ir vēl kaut kas, ko Tu vēlies pieminēt?
Es ļoti ceru, ka būs hospisa māja. Kamēr tu to nepiedzīvo, tu to nevari saprast. Tie cilvēki, kuriem arī kādreiz dzīvē vajadzēs hospisa palīdzību un būs šī pieredze, viņi sapratīs un novērtēs hospisa mājas nepieciešamību.
Es ceru, ka cilvēki tik pat ātri kā palīdz Ukrainai, var saziedot arī hospisa mājai, jo Latvijā dzīvo ļoti forši un sirsnīgi cilvēki. Cilvēkiem ir nepieciešamas rūpes, ko sniedz hospiss. Cilvēkiem nepieciešams atbalsts slimu tuvinieku aprūpē un to var sniegt hospiss komanda.
Ja uzdod jautājumu, kas ir mīlestība, ir grūti pateikt. Līdzīgi ir ar jautājumu par to, kas ir hospiss. To ir grūti pateikt, bet kad hospiss cilvēki ir blakus, tu jūties vienkārši labi. Tas bija labākais, kas varēja notikt ar mani un mammu. Es esmu ļoti laimīga, ka man izdevās dabūt mājas aprūpi ar hospiss atbalstu.

Dalīties:

lv

Hospiss LV

REĢ. NR. 40008291781

AS SWEDBANK
HABALV22
LV45HABA0551047755702

AS SEB BANKA
UNLALV2X
LV12UNLA0055001828236 

SIA “Hospiss Māja” aicina savā komandā paliatīvā aprūpē esošu cilvēku aprūpētājus/as. Darbs pie klienta mājās Rīgā un Pierīgā.

Katrs aprūpētājs strādā ar vienu klientu, darba dienās  8 stundas.

Darba pienākumi:
– nodrošināt kvalitatīvu klienta aprūpi, darbojoties starpdisciplinārā komandā;
– veikt klienta personīgās higiēnas nodrošināšanu un ēdināšanu;
– rūpēties par klienta labsajūtu un saturīgu laika pavadīšanu;
– sadarboties ar klienta tuviniekiem;
– dokumentēt veiktās darbības;
– regulāri sekot līdzi klienta veselības stāvoklim, ziņot par izmaiņām.

Galvenās prasības:
– izpratne par paliatīvo un hospisa aprūpi;
– vēlme ar savu darbu palīdzēt cilvēkiem, empātija un sirsnība;
– atbildības sajūta, godīgums, spēja pieņemt lēmumus un adekvāti rīkoties kritiskās situācijās;
– latviešu valodas zināšanas;
– krievu valodas zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību;
– sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts.

Mēs piedāvājam:
– apmācības pirms darba uzsākšanas;
– atalgojumu 1089 EUR (bruto);
– sabiedriskā transporta izdevumu kompensēšanu;
– veselības apdrošināšanu (pēc pārbaudes laika);
– darbu starpdisciplinārā komandā;
– regulāras apmācības un supervīzijas.

CV un motivācijas vēstuli ar norādi “Aprūpētājs” lūdzam sūtīt uz  e-pastu [email protected].
Informējam, ka Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti šīs atlases ietvaros.

Sazināsimies ar kandidātiem, kurus aicināsim uz darba pārrunām.

PRIVĀTUMA POLITIKA

Šajā privātuma politikā, turpmāk tekstā – Politika, ir aprakstīs kā un kādus personas datus nodibinājums HOSPISS LV (turpmāk – Nodibinājums) apstrādā mājaslapā hospiss.lv.

Šī Politika ir piemērojama:

  • gan gadījumos, kad Nodibinājums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – Regula), ir uzskatāms par Pārzini;
  • gan gadījumos, kad Nodibinājums saskaņā ar Regulu ir uzskatāms par Apstrādātāju;
  • gan gadījumos, kad Nodibinājums saskaņā ar regulu ir uzskatāms par Trešo personu.
  • ja fiziska persona ar savu pienesumu (naudas ziedojumu, pārtikas ziedojumu, dažādu ierīču, tehnikas vai priekšmetu ziedojumu, ar savu brīvprātīgo darbu) vai ir citā veidā saistīts ar Nodibinājuma veikto darbu;
  • Ja fiziska persona saņem jebkāda veida atbalstu no Nodibinājuma;
  • ja Nodibinājums apstrādā fiziku personu datus, pamatojoties uz tiesiskajiem pamatiem, kas minēti Regulā.
  1. DEFINĪCIJAS

Apstrāde ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana.

Personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem.

Pārzinis ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus.

Apstrādātājs ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kura pārziņa vārdā apstrādā personas datus.

Trešā persona ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai struktūra, kura nav datu subjekts, pārzinis, apstrādātājs un personas, kuras pārziņa vai apstrādātāja tiešā pakļautībā ir pilnvarotas apstrādāt personas datus.

Datu subjekts ir jebkura fiziska persona, kura  atbalsta Nodibinājumu vai saņemt atbalstu no nodibinājuma.

  1. PIEMĒROJAMIE TIESĪBU AKTI

2.1. Eiropas Parlamenta un padomes Regula Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (2016. gada 27.aprīlis);

2.2. Biedrību un nodibinājumu likums;

2.3. Sabiedriskā labuma organizāciju likums;

2.4. Nodokļus un grāmatvedības kārtošanu regulējošie normatīvie akti un citi dokumenti.

  1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

3.1. Šajā Politikā tiek sniegta vispārējā informācija par to kā Nodibinājums veic personas datu apstrādi. Sīkāka informācija par personas datu apstrādi tiek sniegta fiziskām personām ikdienas darbā, iekšējos dokumentos un atbildot uz datu subjektu rakstveida pieprasījumiem.

3.2. Nodibinājums piemērojamo normatīvo aktu ietvaros nodrošina personas datu konfidencialitāti un ir īstenojusi atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus personas datu pasargāšanai no nesankcionētas piekļuves, pretlikumīgas apstrādes vai izpaušanas, nejaušas pazaudēšanas, izmainīšanas vai iznīcināšanas.

3.3. Gadījumos, kad Nodibinājums, esot Pārzinis, izmanto apstrādātājus (piemēram, uzņēmuma, kas sniedz grāmatvedības pakalpojumus palīdzību), Nodibinājums veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi personas datu apstrādātāji personas datu apstrādi veic saskaņā ar Nodibinājuma norādēm un atbilstoši piemērojamajiem normatīvajiem tiesību aktiem un pieprasa atbilstošu drošības pasākumu veikšanu.

3.4. Ja Nodibinājums atjauninās šo Politiku, Politikas aktuālā redakcija, tiks publicēta Nodibinājuma mājas lapā hospiss.lv. Šīs politikas vēsturiskās redakcijas būs pieejamas pie Nodibinājuma vadības. Katras fiziskas personas pienākums ir sekot līdzi Nodibinājuma veiktajām izmaiņām.

3.5. Lai sniegtu Sabiedrībai pilnvērtīgāku priekšstatu par Nodibinājuma veiktajām aktivitātēm, Nodibinājums apstrādā arī no veikto aktivitāšu laikā apkopotus datus.

3.6. Brīdī, kad datu subjekts apmeklē Nodibinājuma mājas lapu, var tikt veikta viņa datu (IP adrese) apstrāde. Spiežot uz Facebook, Instagram vai citām saitēm, to nospiešanas brīdī datu subjekta datu apstrādi uzsāk attiecīgās mājas lapas uzturētāji, piemēram, Facebook vai Instagram, un piekļūs datu subjekta datiem, atbilstoši saviem noteikumiem, ar kuriem rekomendējam iepazīties attiecīgā pakalpojuma sniedzēja mājas lapā.

3.7. Nodibinājums neveic personas datu profilēšanu.

  1. IESPĒJAMO APSTRĀDĀJAMO PERSONAS DATU KATEGORIJAS UN PIEMĒRI

Nr.

Datu kategorija

Datu veidi piemēri

Daži datu apstrādes piemēri

1.

Personas identifikācijas dati

Vārds, uzvārds, personas kods

Jūs, Jūsu tuvinieki sazinās ar Nodibinājumu ar mērķi saņemt atbalstu vai sniedzat Nodibinājuma finansiālu vai kāda cita veida atbalstu, Jūs esat pieteicies mūsu Draugu klubā vai kādā citā mūsu projektā / akcijā

2.

Personas kontaktinformācija

Mājas adrese, telefona numurs, e-pasta adrese

Jūs piesakāties palīdzēt Nodibinājumam vai Jūs lūdziet palīdzību Nodibinājumam, atstājot savu kontakta informāciju

3.

Veikto aktivitāšu dati

 

To veids, apraksts, sākuma un beigu termiņš

Jūs piedalāties Nodibinājuma aktivitātēs, vai saņemt atbalstu

4.

Fotogrāfijas / video materiāli

Personas digitālais attēls, balss ieraksts

Jūs piedalāties Nodibinājuma aktivitātēs, vai saņemt atbalstu, tas tiek fiksēts ar foto vai video palīdzību

5.

Komunikācijas dati

Ienākošā/izejošā saziņa, telefona zvani, korespondence, saturs

Jūs komunicējat ar Nodibinājumu

6.

Norēķinu dati

 

Norēķinu sistēmas konta numurs, bankas konta numurs, datums, summa, apmaksas datums, maksājuma mērķis

Jūs sniedzat Nodibinājumam finansiālu atbalstu

7.

Veiktās sociālajos tīklos

Fotogrāfijas, komentāri

Jūs komentējat Nodibinājuma darbību sociālais tīklos

8.

Interneta mājas lapā veiktās darbības

IP adrese, informācija par mājas lapā veiktajām darbībām

Jūs apmeklējat mājas lapu

9.

Veselības dati

Informācija par funkcionālajiem traucējumiem, to smaguma pakāpi, izņēmuma gadījumos diagnoze, nepieciešamā ārstēšana

Jūs esat lūdzis palīdzību, speciālisti to izanalizē, pirms sniedz Jums atbalstu, atbalsta sniegšanas gaitā

10.

Pilnvaroto personu, likumisko pārstāvju dati

Vārds, uzvārds, personas kods, pārstāvības pamats, kontakta informācija

Jūs sadarbībā ar Nodibinājumu pārstāv kāda cita persona

11.

Brīvprātīgo dati

Vārds, uzvārds, kontakta informācija

Informācija, kas nepieciešama Nodibinājumam, lai nodrošinātu nepieciešamo pakalpojumu caurredzamību

12.

Ziedotāju dati

Vārds, uzvārds, personas kods, konta Nr. ziedotā summa

Jūs ziedojat naudas līdzekļus mūsu projektiem

13.

Nodibinājuma darbinieku dati

Vārds, uzvārds, personas kods, adrese, konta Nr., telefona Nr. u.c.

Informācija, kas nepieciešama darba devējam, lai nodrošinātu likumā noteiktās prasības attiecībā uz Jūsu kā darbinieka datu apstrādi

14.

Citi dati

Citi dati

Jūs veicat citas ar Nodibinājuma darbību saistītas darbības

  1. DATU APSTRĀDES TIESISKAIS PAMATS

5.1. Nodibinājuma leģitīmās intereses – atbilst Nodibinājuma darbības mērķiem. Nodibinājumam ir tiesības apstrādāt personas datus tādā apjomā, kādā tas ir objektīvi nepieciešams un pietiekams, lai realizētu tos mērķis, kuru dēļ Nodibinājums ir dibināts.

5.2. Juridisko pienākumu izpilde – Nodibinājums ir tiesīgs apstrādāt personas datus, lai izpildītu normatīvo aktu prasības, kā arī sniegtu atbildes uz valsts un pašvaldības likumīgiem pieprasījumiem, sniegtu informāciju par saņemtajiem ziedojumiem, to izlietojumu.

5.3. Datu subjekta piekrišana – Datu subjekts dod piekrišanu personas datu vākšanai un apstrādei noteiktiem mērķiem. Datu subjekta piekrišana ir viņa brīva griba un patstāvīgs lēmums, kas var tikt sniegts jebkurā brīdī, tādējādi atļaujot Nodibinājumam apstrādāt personas datus noteiktajiem nolūkiem. Datu subjekta piekrišana ir tam saistoša, ja tā tiek rakstiski, tajā skaitā epastā, vai ar konkludentām darbībām, piemēram, fotografējoties kopā ar Nodibinājuma pārstāvjiem atbalsta saņemšanas brīdī vai iesūtot Nodibinājumam savu fotogrāfiju. Datu subjektam ir tiesības jebkurā laikā atsaukt savu, iepriekš sniegto piekrišanu, izmantojot norādītos saziņas kanālus ar Nodibinājumu. Pieteiktās izmaiņas stāsies spēkā trīs darba dienu laikā. Piekrišanas atsaukums neietekmē apstrādes likumību, kas pamatojas uz piekrišanu pirms atsaukuma.

5.4. Vitālu interešu aizsardzība – Nodibinājums ir tiesīgs apstrādāt personas datus, lai aizsargātu fiziskas personas vitālās intereses, piem., ja apstrāde ir vajadzīga humanitāros nolūkos, dabas stihiju un cilvēka izraisītu, it īpaši, epidēmiju un to izplatīšanās monitoringam vai ārkārtas humanitārajās situācijās (terora akti, kibernoziegumi, tehnogēnās katastrofu situācijas un tml.).

5.5. Oficiālo pilnvaru izpilde vai sabiedrības intereses – Nodibinājums ir tiesīgs apstrādāt datus, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot Nodibinājuma likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Šādos gadījumos pamats personas datu apstrādei ir iekļauts normatīvajos aktos.

5.6.  Līguma noslēgšana un izpilde – lai Nodibinājums varētu noslēgt un izpildīt līgumu ar jebkuru sadarbības partneri, Nodibinājumam ir jāapkopo un jāapstrādā noteikti personas dati, kas tiek savākti pirms līguma noslēgšanas ar Nodibinājumu vai jau noslēgtā līguma laikā.

  1. DATU APSTRĀDES NOLŪKI

Nodibinājuma datu apstrādes nolūki sakrīt ar tā dibināšanas mērķiem, kas ir sekojoši:

6.1. veidot un veicināt Latvijas sabiedrībā uz cilvēka izvēles iespējām balstītu cieņpilnu un bezaizspriedumu izpratni par hospisa pakalpojumiem gan iedzīvotāju, gan valsts un pašvaldību darbinieku, veselības aprūpes un labklājības nozares speciālistu vidū, tādējādi palielinot indivīdu spējas aktīvi piedalīties savas un ģimenes locekļu veselības saglabāšanā, uzlabošanā un veicināšanā;

6.2. brīvprātīgo kustības veidošana, popularizēšana un jēgpilnas palīdzības prestiža celšana Latvijas iedzīvotāju vidū attiecībā uz palīdzību paliatīvās aprūpes un hospisa pakalpojumu saņēmējiem, t.sk. mantas, finanšu līdzekļu, laika un zināšanu ziedošana, nesaņemot par to atlīdzību;

6.3. atbalstīt jaunu paliatīvās un hospisa aprūpes pakalpojumu sniedzēju veidošanos, kā arī to darbinieku, ārstniecības un sociālās palīdzības speciālistu izglītošanu paliatīvās un hospisu aprūpes jautājumos, kas paredzētu sistematizētu zināšanu un prasmju apguves procesa nodrošināšanu, papildus valstī noteiktajai izglītības sistēmai;

6.4. apzināt Latvijas iedzīvotājus, kas atrodas pansionātos, slimnīcās, kā arī citās aprūpes iestādēs un kam ir nepieciešama paliatīvā vai hospisa aprūpe, lai veicinātu to veselību, uzlabojot kopējo sabiedrības fizisko, garīgo un sociālo labklājību;

6.5. veikt dažādu aktivitāšu kopumu ar mērķi Latvijā izveidot jaunu hospisu un/vai paliatīvās aprūpes centru (-us);

6.6. sniegt jebkāda veida atbalstu tiek, kam tas nepieciešams;

6.7. sniegt dažādus sociālos pakalpojumus.

Nodibinājums ir tiesīgs apstrādāt datus iepriekš minētajiem nolūkiem, kā arī citiem nolūkiem, nodrošinot iespēju datu subjektam atteikties no datu apstrādes, ja vien šo atteikšanos neierobežot kādi normatīvie akti.

  1. DATU SUBJEKTA TIESĪBAS

Datu subjektam ir tiesības attiecībā uz savu datu apstrādi, kas saskaņā ar piemērojamiem normatīvajiem aktiem ir klasificēti kā personas dati. Šīs tiesības kopumā ir šādas:

7.1. Saņemt informāciju par savu datu apstrādi, atbilstoši Regulas prasībām;

7.2. Pieprasīt savu personas datu labošanu, ja tie ir neatbilstoši, nepilnīgi vai nepareizi;

7.3. Iebilst savu personas datu apstrādei, ja apstrāde ir balstīta uz leģitīmajām interesēm;

7.4. Prasīt savu personas datu dzēšanu, piemēram, ja personas dati tiek apstrādāti, pamatojoties uz piekrišanu un datu subjekts ir atsaucis savu piekrišanu. Šīs tiesības nav spēkā, ja personas dati, kuru dzēšana tiek pieprasīta, tiek apstrādāti, arī pamatojoties uz citu tiesisku pamatu, piemēram, līgumu vai no attiecīgiem normatīvajiem aktiem izrietošajiem pienākumiem, vai to saglabāšanu nosaka spēkā esošo normatīvo aktu prasības;

7.5. Ierobežot savu personas datu apstrādi saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, laikā, kad Nodibinājums izvērtē, vai datu subjektam ir tiesības uz savu datu dzēšanu;

7.6. Saņemt informāciju, vai Nodibinājums apstrādā datu subjekta personas datus un, ja apstrādā, tad arī piekļūt tiem;

7.7. Saņemt savus personas datus, ko datu subjekts ir sniedzis Nodibinājumam un kas tiek apstrādāti uz piekrišanas un līguma izpildes pamata rakstiskā formā, vai kādā no biežāk izmantotajiem elektroniskajiem formātiem un, ja iespējams, nodot šādus datus citam Nodibinājumam (datu pārnesamība);

7.8. Atsaukt savu piekrišanu savu personas datu apstrādei;

7.9. Netikt pakļautam pilnībā automatizētai lēmumu pieņemšanai, tai skaitā profilēšanai;

7.10. Iesniegt sūdzības par personas datu izmantošanu Datu valsts inspekcijai (www.dvi.gov.lv), ja Datu subjekts uzskata, ka viņa personas datu apstrāde pārkāpj viņa tiesības un intereses saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem aktiem;

7.11. Nodibinājumam ir pienākums 30 dienu laikā no datu subjekta pieprasījuma saņemšanas atbildēt uz to, nepieciešamības gadījumā pieprasot papildus informāciju, piemēram, identifikācijas datus, lai nekļūdīgi pārliecinātos, par datu subjekts personību.

  1. SĪKDATNES

Apmeklējot Nodibinājuma interneta vietni netiek veidotas vai saglabātas sīkdatnes “atceras”. Tiek izmatotas tikai tādas sīkdatnes, kas nodrošina mājas lapas funkcionalitāti.

  1. GLABĀŠANAS PERIODS

Personas dati tiks apstrādāti tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams apstrādes mērķa izpildei. Glabāšanas periods var būt pamatots ar Nodibinājuma leģitīmajām interesēm, iekšējo dokumentāciju vai piemērojamajiem normatīvajiem aktiem (piemēram, likumiem par grāmatvedību utml.).

  1. PERSONAS DATU IEGŪŠANAS VEIDI

10.1.Nodibinājums iegūst personas datus, kad fiziska persona:

10.1.1. sniedz savu atbalstu Nodibinājumam;

10.1.2. saņem atbalstu no Nodibinājuma;

10.1.3. jautā Nodibinājumam plašāku informāciju par Nodibinājuma mērķiem, aktivitātēm u.c. veidos sazinās ar nodibinājumu;

10.1.4. piedalās Nodibinājuma aktivitātēs;

10.1.5. tiek fotografēts, filmēts Nodibinājuma aktivitāšu ietvaros;

10.1.6. raksta komentārus sociālajos tīklos;

10.2. Nodibinājums var apstrādāt personas datus, kas ir saņemti no trešajām personām (piemēram, sociālā dienesta, tuviniekiem), rīkojoties atbilstoši Regulas noteikumiem.

  1. PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

11.1. Nodibinājums nodrošina, pastāvīgi pārskata un uzlabo aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu personas datus no nesankcionētas piekļuves, nejaušas nozaudēšanas, izpaušanas vai iznīcināšanas. Lai to nodrošinātu, Nodibinājums pielieto mūsdienu tehnoloģijas, tehniskas un organizatoriskas prasības, t.sk., izmantojot ugunsmūrus, nepieciešamības gadījumā arī ielaušanās atklāšanas, analīzes programatūras un pat datu šifrēšanu.

11.2. Nodibinājums rūpīgi pārbauda visus sadarbības partnerus, ar kuriem kopīgi tiek apstrādāti personas dati, kā arī izvērtē, vai sadarbības partneri (personas datu apstrādātāji) pielieto atbilstošus drošības pasākumus, lai personas datu apstrāde notiktu atbilstoši Nodibinājuma deleģējumam un normatīvo aktu prasībām.

11.3. Sadarbības partneriem nav atļauts apstrādāt personas datus saviem nolūkiem.

11.4. Nodibinājums neuzņemas atbildību par jebkādu nesankcionētu piekļuvi personas datiem un/ vai personas datu zudumu, ja tas nav atkarīgs no Nodibinājuma, piemēram, Klienta, Sadarbības partnera,  trešās personas vai paša datu subjekta vainas un/ vai nolaidības dēļ.

  1. APSTRĀDES TERITORIJA

12.1. Parasti Personas dati tiek apstrādāti Eiropas Savienībā/Eiropas Ekonomiskajā zonā (ES/EEZ), tomēr atsevišķos gadījumos tie var tikt nodoti un apstrādāti valstīs, kas neietilpst ES/EEZ, piemēram, publikācija Facebook, Instagram vai citur.

12.2 Personas datu nodošana un apstrāde ārpus ES/EEZ var notikt, ja tam ir tiesisks pamatojums, proti, lai izpildītu juridisku pienākumu, noslēgtu vai izpildītu līgumu, un ir veikti pienācīgi drošības pasākumi. Pienācīgi drošības pasākumi ir, piemēram:

– Ir noslēgta vienošanās, tai skaitā ES līguma standartklauzulas vai citi apstiprināti noteikumi, rīcības kodekss, sertifikācijas u.tml., kas ir apstiprinātas saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu;

– ES/EEZ neietilpstošajā valstī, kurā saņēmējs atrodas, atbilstoši ES Komisijas lēmumam tiek nodrošināts pietiekams datu aizsardzības līmenis;

– Datu saņēmējs ir sertificēts atbilstoši Privātuma vairogam (attiecas uz saņēmējiem, kuri atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs).

12.3 Pēc pieprasījuma datu subjekts var saņemt sīkāku informāciju par personas datu nodošanu valstīm ārpus ES/EEZ.

  1. KONTAKTINFORMĀCIJA

13.1 Klients var sazināties ar Nodibinājumu saistībā ar jautājumiem, piekrišanas atsaukšanu, pieprasījumiem, datu subjektu tiesību izmantošanu un sūdzībām par personas datu izmantošanu.

13.2. Nodibinājuma kontaktinformācija ir pieejama tīmekļa vietnē: www.hospiss.lv, sadaļā kontakti.