HOSPISS LV

NVO FONDA projekts “Nediskriminējoša hospisa aprūpes modeļa ieviešanas veicināšana Latvijā”

Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds”  PROJEKTA ĪSTENOŠANAS LĪGUMS Līguma identifikācijas numurs: 2024.LV/NVOF/MAC/066/11, no 09.01.2024.

Mērķis

Projekta “Nediskriminējoša hospisa aprūpes modeļa ieviešanas veicināšana” mērķis ir izmantojot pasaules pieredzi, attīstot un koordinējot brīvprātīgo darbu, veikt mērķtiecīgu interešu aizstāvību un informatīvas darbības, lai veidotu un veicinātu Latvijas sabiedrībā uz cilvēka izvēles iespējām balstītu cieņpilnu un bezaizspriedumu izpratni par hospisa pakalpojumiem gan iedzīvotāju, gan valsts un pašvaldību darbinieku, veselības aprūpes un labklājības nozares speciālistu vidū, palielinot indivīdu spējas aktīvi piedalīties jautājumu savas un ģimenes locekļu veselības sakarā. 

 

Mērķa grupa

Projekta galvenā mērķa grupa ir augstam diskriminācijas riskam pakļauti cilvēki, kuriem ir neārstējama slimība tās terminālajā stadijā, kuras izārstēšana nav iespējama, un kur ārstu konsīlija noteikta paredzamā dzīvildze (atlikušais dzīves ilgums ir līdz 6 mēnešiem), kā arī šo personu piederīgie. Mērķa grupa ietver gan cilvēkus, kuriem šobrīd nepieciešams pakalpojums, gan tie, kuriem nākotnē šāds pakalpojums būs nepieciešams.  Projekta sekundārā mērķa grupa ir politiķi, veselības sistēmas jomas darbinieki, labklājības sistēmas jomas darbinieki un sabiedrība kopumā, kura neizbēgami sastopas ar esošo demogrāfisko situāciju un veselības aprūpes sistēmas problēmām un tās konsekvencēm.

 

Projekta mērķa sasniegšanai ir noteikti trīs galvenie virzieni:

1. Sabiedrības informēšanas un izglītošana. Iniciatīvas mērķis ir veicināt izpratni par hospisa pakalpojumiem Latvijas sabiedrībā – iedzīvotājiem, valsts un pašvaldību darbiniekiem, veselības aprūpes un labklājības nozares speciālistiem. Izpratni par nāves kā dabiska dzīves noslēguma sagaidīšanu, kas ir bez aizspriedumiem, balstās uz cieņu un cilvēka izvēles tiesībām un pamatvērtībām, nodrošinot tuvinieku iespējas piedalīties procesā.

20. martā norisinājās otrais ar hospisa aprūpi saistītais diskusiju forums “Tiesības uz cieņpilnu nāvi”, kura laikā tika meklētas atbildes uz tādiem būtiskiem jautājumiem kā – kas ir tas mirklis, kad iestājas nāve? Vai medicīniskā izpratne par nāves iestāšanās brīdi ir viennozīmīga? Vai sabiedrība ir gatava aizstāvēt ideju par cilvēka pašnoteikšanās tiesībām, tajā skaitā – tiesībām atteikties no veltīgas ārstēšanas? Vai mūsu skatījums uz tuvinieka vajadzībām miršanas procesā sakritīs ar mūsu pašu vēlmēm nāves priekšā? Vai var pastāvēt laba nāve? Lai kopīgiem spēkiem rastu atbildes uz visiem šiem jautājumiem, bijām sapulcinājuši dažādus viedokļu līderus – unikālas personības, medicīnas profesionāļus, Latvijas augstskolu mācībspēkus un zinātniekus. Pieredzē un pārdomās dalījās bijušais Latvijas Valsts prezidents ārsts Valdis Zatlers, filozofijas doktore Agita Misāne, RAKUS Paliatīvās aprūpes nodaļas ārste Līga Keiša-Ķirse, uzņēmuma “Hospiss Māja” virsmāsa un PSKUS tālākizglītības kursu lektore Tatjana Jirgensone, kā arī Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas prezidente Iveta Golubovska, bioētikas eksperte LU asociētā profesore Signe Mežinska un LU tenūrprofesors Raivis Bičevskis, un kontemplācijas skolotājs Georgs Rubenis.

  “Hospiss LV” komanda aicina visus dalībniekus un interesentus, kuri nevarēja būt klātesoši, iepazīties ar foruma atskatu, kas ietver viedokļu ekpertu atziņas un palīdz izprast hospisa aprūpes pakalpojuma būtību. 

Foruma īsais video

Foruma ekspertu viedokļu un atziņu video ieraksti

Sarunu telts “NĀVES KAFEJNĪCA”

Valsts apmaksāta paliatīvā aprūpe: pirmie secinājumi pēc pakalpojuma ieviešanas

Intervija ar Georgu Rubeni “Varbūt nomiršana ir labākais ko piedzīvot” 

Intervija ar pirmsaiziešanas aprūpes organizētāju Žaneti Jansoni

Intervija ar Hospiss LV valdes locekli Ilzi Zosuli

Ko nozīmē šis valsts apmaksātais pakalpojums hospisa aprūpei mājās, ar ko tas atšķiras no līdz šim pieejamās paliatīvās aprūpes, kam tā pienākas? Situāciju skaidro Kristīne Krūze – Hermane raidījumā “Nra.lv sarunas” intervijā ar Hospiss LV līdzdibinātāju Ilzi Zosuli.

Paliatīvajā aprūpē aizvien vairāk ienāk brīvprātīgie, uzmanība jāpievērš apmācībām – Intervija ar Hospiss LV brīvprātīgāo Gunitu Bārdu Valmierā

Intervija ar Olgu Salmanovu hospisa aprūpētāju

Lasīt vairāk Aizvērt

 

2. Brīvprātīgā darba veicēju iesaistīšanās veicināšana paliatīvo un hospisa pacientu aprūpē, kā arī tās sabiedrības daļas interešu aizstāvība, kuri nespēj saņemet pakalpojumu no valsts, savas dzīves pēdējo mēnešu, nedēļu vai dienu pavadīšanai hospiss aprūpes pakalpojuma ietvaros, piedzīvojot cieņpilnu aiziešanu mūžībā. Aktivitātes ietvaros tiks turpināts darbs pie Brīvprātīgo kustības popularizēšanas Latvijas iedzīvotāju vidū. Brīvprātīgo darba, kā jēgpilnas, bezatlīdzības palīdzības sniegšanas prestiža celšana attiecībā pret paliatīvās un hospisa aprūpes pakalpojumu saņēmējiem (bezatlīdzības palīdzība – mantas, finanšu līdzekļu, laika un zināšanu ziedošana). “Hospiss LV” sadarbības uzsākšana ar reģionālajām slimnīcām veicina jaunu brīvprātīgo pievienošanos un iesaistīšanos hospiss brīvprātīgā darba veicēju aktivitātēm, kas “Hospiss LV” rada iespēju veltīt lielāku uzmanību veselības aprūpes iestādēs paliatīvās aprūpes nodaļās esošajiem pacinetiem,veicināt brīvprātīgo darba kustības attīstību 5 reģionālo slimnīcu Paliatīvās aprūpes nodaļās. Rezultātā pakāpeniski  tiks palielielināta sabiedrības informētība un izpratne par hospisa aprūpes pakalpojumu Latvijā, veicinot hospiss aprūpes sistēmas ieviešanu un pakalpojuma pieņemšanu Latvijā.

BRĪVPRĀTĪGO DARBS VESELĪBAS APRŪPES IESTĀDĒS RĪGĀ

 

Hospiss LV  labdarības projekts “SVĒTKU GALDS” divas līdz trīs reizes nedēļā vieno labestīgus un smaidīgus brīvprātīgos, kuri, nolikuši malā ikdienas rūpes, vienojas kopīgā gājienā uz slimnīcām, lai iepriecinātu slimos, vientuļos vai saskumušos pacientus Paliatīvās, Onkoloģijas un Staru terapijas nodaļās.

Kāds salds našķis, gards dzēriens, dzīvās mūzikas skaņas, silts glāsts un acu skats, nesteidzīga interese par dienas noskaņojumu kādu nedaudz iepriecina vai vismaz pamaina skatu uz slimnīcas ikdienu, bet kādam liek aizdomāties par to, cik gan cilvēks cilvēkam ir mīļš un vajadzīgs brīžos, kad dzīves pavērsieni iestūrējuši vientuļā slimnīcas gultā.

 

20. martā norisinājās otrais ar hospisa aprūpi saistītais diskusiju forums “Tiesības uz cieņpilnu nāvi”, kura laikā tika meklētas atbildes uz tādiem būtiskiem jautājumiem kā – kas ir tas mirklis, kad iestājas nāve? Vai medicīniskā izpratne par nāves iestāšanās brīdi ir viennozīmīga? Vai sabiedrība ir gatava aizstāvēt ideju par cilvēka pašnoteikšanās tiesībām, tajā skaitā – tiesībām atteikties no veltīgas ārstēšanas? Vai mūsu skatījums uz tuvinieka vajadzībām miršanas procesā sakritīs ar mūsu pašu vēlmēm nāves priekšā? Vai var pastāvēt laba nāve? Lai kopīgiem spēkiem rastu atbildes uz visiem šiem jautājumiem, bijām sapulcinājuši dažādus viedokļu līderus – unikālas personības, medicīnas profesionāļus, Latvijas augstskolu mācībspēkus un zinātniekus. Pieredzē un pārdomās dalījās bijušais Latvijas Valsts prezidents ārsts Valdis Zatlers, filozofijas doktore Agita Misāne, RAKUS Paliatīvās aprūpes nodaļas ārste Līga Keiša-Ķirse, uzņēmuma “Hospiss Māja” virsmāsa un PSKUS tālākizglītības kursu lektore Tatjana Jirgensone, kā arī Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas prezidente Iveta Golubovska, bioētikas eksperte LU asociētā profesore Signe Mežinska un LU tenūrprofesors Raivis Bičevskis, un kontemplācijas skolotājs Georgs Rubenis.

Brīvprātīgais darbs maina vērtību skalu

“Uz jautājumu, kāpēc kļuvu par brīvprātīgo, atbildēšu ar pretjautājumu – kāpēc gan nē? Nav neviena iemesla, kāpēc to nedarīt. Hospisa pamatideja par to, kā piešķirt dienām dzīvi, nevis dzīvei dienas, cieņpilnu attieksmi pret cilvēku līdz pēdējam elpas vilcienam, mani ļoti uzrunāja,” saka Vivita Grase, Hospiss LV  brīvprātīgo “Stradiņu” “komandas kapteine”, proti, viņas pārziņā ir “Svētku galds” Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca  Paliatīvās aprūpes, Onkoloģijas un Staru terapijas nodaļās.

“Ejot uz slimnīcu pie pacientiem ir piedzīvoti ļoti daudzi dziļi emocionāli brīži, iegūta arī viela pārdomām, kas reizēm nedod mieru ilgāku laiku pēc vizītes. Slimnīcā satikti cilvēki no visas Latvijas, katram sava sāpe un bažas par rītdienu. Un tie nav tikai pacienti, bet arī viņu tuvinieki, kuri ir līdzās saviem mīļajiem gan fiziski, gan domās un, kuriem arī ir ļoti nepieciešams emocionāls atbalsts. Konkrētus piemērus nezinu vai esmu tiesīga minēt, jo tie visi ir ļoti privāti stāsti un ļoti novērtēju mums izrādīto uzticību.

Slimnīcas vidē pacienti, kuri saskārušies ar patiesi nopietnām veselības problēmām, šķiet ir īpaši atklāti  un patiesi, tur nenotiek nekāda izlikšanās par to, ko un kā jūties, ko saki. Un mūs, protams, aizkustina daudzie paldies par to, ko darām un aizkustinājuma asaras par to, “ka jūs tādi esat, ka jums nav vienalga”.

Likumsakarīgi, ka kļūstot par “Hospiss LV” brīvprātīgo, nostiprinās tava vērtību skala, tu spēj izvērtēt, kas ir patiešām vērtīgs, dzīvot te un tagad un izturēties pret citiem, kā vēlies, lai izturas pret tevi. Nedzīvot pagātnē vai nākotnē, bet darīt labāko, ko spēj šobrīd. Pati esmu ieguvusi ļoti daudz tīri cilvēciskā ziņā, mācījusies pacietību un iejūtību.

Un vēl viens ieguvums ir tie brīnišķīgie cilvēki, kurus esmu satikusi pateicoties “Hospiss LV”. Mani domubiedri, kurus jau ieraugot, gribas pasmaidīt, tik iejūtīgi, sirsnīgi un dzīvesgudri cilvēki ir tepat starp mums.”

Parakstot svinīgo sadarbības līgumu un organizējot projektu “Svētku galds”, 28. februārī organizācija Hospiss LV  un Vidzemes slimnīca, uzsāka brīvprātīgā darba projektu Hronisko pacientu aprūpes nodaļā. “Hospiss LV” šis ir pirmais sadarbības projekts, kas tiek īstenots ārpus Rīgas reģiona slimnīcām.

Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs uzsver: ”Katrs projekts, ar kura palīdzību mēs varam uzlabot savu pacientu emocionālo stāvokli un labsajūtu ir atbalstāms. Mēs esam pagodināti, ka esam pirmie, kas uzsāk sadarbību ar “Hospiss LV” ārpus Rīgas robežām. Mērķis, protams, ir īstenot kvalitatīvu un profesionālu sadarbību, lai tas būtu atbalsts gan pacientiem, gan personālam, jo dažreiz tieši emocionālā līdzdalība ir svarīgāka ārstniecības procesā kā fiziskā.”

“Brīvprātīgais darbs nav iegriba, pēkšņi radies impulss izdarīt kaut ko labu. Šis darbs ir apsolījums un apņemšanās, pat pienākums. Pienākums pret vistrauslākajiem cilvēkiem, pret tiem, kuriem nevar pateikt, ka atnākšu citu dienu, reizi vai mēnesi. Hospiss pacienta tad var arī vairs nebūt. Brīvprātīgais ir apbrīnojams cilvēks savas nesavtības un sirds plašuma dēļ,” stāsta “Hospiss LV” valdes locekle Ilze Zosule.

Šodien, pirmajā sadarbības dienā, organizācijas “Hospiss LV” apmācītie brīvprātīgie īstenoja projektu “Svētku galds” Vidzemes slimnīcas Hronisko pacientu aprūpes nodaļā. “Hospiss LV” cienasts noteikti atšķīrās no ierastā slimnīcas ēdiena un patiešām bija kā svētku galds, šoreiz cienājot pacientus ar Cēsu konditorejas  Vinetas un Allas Kārumlāde sarūpētām saldām un sāļām “Vecrīgām”. Pacienti novērtēja arī kafiju un saldējumu rotātu mellenēm, bet vissiltāk sirdi silda uzmanība un nesteidzīgas sarunas.

Saite: Padarīt skaistas pēdējās dienas. “Hospiss LV” brīvprātīgie Vidzemes slimnīcā

  1. maijā, viesojāmies Ventspilī, lai iepazītos ar Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca un iepazīstinātu gan ar projektu “Svētku galds”, gan dalītos savā pieredzē par hospisa aprūpi un brīvprātīgā darbu dažādās slimnīcās Latvijā.

“Hospiss LV” valdes priekšsēdētāju Ilzi Neimani-Nešporu, valdes locekli Ilzi Zosuli, sabiedrisko attiecību speciālisti un sadarbību koordinatori Initu Silu un brīvprātīgā darba koordinatori Sintiju Reinbergu uzņēma slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Lācis, personāldaļas vadītāja Ilze Černova, Paliatīvās aprūpes nodaļas virsmāsa Jana Cimermane un Kurzemes Rehabilitācijas centra fizioterapeite Ilze Brutāne. Tāpat sarunai piebiedrojās ventspilnieki Zane Cinglere un kupls potenciālo brīvprātīgo skaits, kuri ir gatavi iziet apmācības un iesaistīties projektā “Svētku galds” Ventspilī!

Ventspils Paliatīvās aprūpes nodaļa tika atklāta 2006. gadā un šobrīd ir vienīgā ārstniecības iestāde Kurzemē, kas stacionāri nodrošina paliatīvās aprūpes pakalpojumu. “Raugoties nākotnē, meklēsim iespējas, kā šo profilu paplašināt un darīt vairāk, jo pakalpojums ir pieprasīts un vajadzīgs – visbiežāk nodaļā nonāk pacienti ar onkoloģiskām saslimšanām, sirds mazspēju, ar insulta sekām, izgulējumiem. Un pacientu skaits pieaug. Tāpēc tas, ko “Hospiss LV” dara, ir ļoti vērtīgs darbs – jebkāda veida atbalsts ir nozīmīgs gan pacientiem, gan arī darbiniekiem, un tas pievērš uzmanību cieņpilnas nāves jautājumam arī valstiskā līmenī,” norādīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Lācis.

Ar Juri Lāci vienisprātis ir “Hospiss LV” valdes locekle Ilze Zosule, piebilstot, ka cieņpilnās nāves nodrošināšana sākotnēji šķiet skaļi teikts, bet tā sastāv no maziem soļiem. Hospiss LV” valdes priekšsēdētāja Ilze Neimane-Nešpora dalījās brīvprātīgā darba pieredzē: “Hospisa definīcija ir pārvērst izmisumu skaistās sērās – kad atnāk profesionāla komanda, kad ģimene zina, ko darīt, tas pārtop skaistā pavadīšanas procesā. “Svētku galda” stāsts nav par ēdienu – tas ir stāsts par vienu milzīgu sistēmu, ko mēs visi kopā varam izveidot.”

Brīvprātīgā Lienīte Ansone, kura jau vairākus gadus apmeklē pacientus Rīgas slimnīcās, atgādina, ka jāatceras brīvprātīgo nozīme – brīvprātīgais nevienu nevar izārstēt, apsolīt veselību, bet var dāvināt emocijas. Katram pacientam ir stāsts, sāpe, un brīvprātīgie šiem pacientiem ir vajadzīgi. Kad slimnīcas personāls ir pārguris, brīvprātīgie var dāvināt emocijas.

“Hospiss LV” komanda ar “svētku galdu” – ratiņiem ar uzkodām, kafiju, saldējumu – devās arī uz Ventspils Paliatīvās aprūpes nodaļu, aprunājoties, cienājot un iepriecinot pacientus, kas ar prieku gaidīs brīvprātīgos atkal jau pavisam drīz.

Paldies Druvas Saldējums un Ramala Radošā maizes laboratorija  par ziedoto cienestu Ventspils pacientiem.

 

Lasīt vairāk Aizvērt

 

3. Labo prakšu apzināšana un pieredzes iegūšana no Eiropā izveidotiem hospisa pakalpojumu centriem. Aktivitātes mērķis ir izzināt, apkopot un izmantot citu valstu labo pieredzi izstrādājot un attīstot hospiss pakalpojumu Latvijā. NO 17. līdz 19.aprīlim Hospiss LV un Hospiss Māja komandai bija unikāla un vērtīga iespēja pieredzes apmaiņai Zalcburgā. Apmeklējām hospisa stacionāru, hospisa dienas centru un mobilo paliatīvo komandu vadību. Redzējām, cik daudz dod efektīva sadarbība starp iesaistītajām organizācijām, sajutām to, ka mūs vieno vienas un tās pašas vērtības, kuras nav tikai lozungi un vārdi prezentācijās, bet reāla rīcība ikdienas darbā, sapratām, ka esam un varam būt Eiropas līmenī. Paldies visiem atbalstītājiem.

Labdarības organizācija “HospissLV” nedomā apstāties pie sasniegtā, proti, no šā gada pieejamie “paliatīvās aprūpes mobilo komandu pakalpojumi pacienta dzīvesvietā”, ir tikai viena sadaļa no kvalitatīvas paliatīvās un hospisa aprūpes sistēmas, trūkst gan nepārtraukta aprūpe dzīvesvietā, gan hospisa stacionārs. Lai iedvesmotos turpmākajiem darbiem, ar Latvijas vēstnieces Austrijā Gunas Japiņas un Latvijas goda konsula Zalcburgā Dr. Karla Vindinga (HR Dr. Karl Winding) palīdzību, “ Hospiss LV  ” un sociālā uzņēmuma “ Hospiss Māja ” komanda devās izzinošā vizītē pie Zalcburgas hospisa kustības Hospiz Bewegung Salzburg , kas darbojas jau 30 gadus un vairākus no saviem sapņiem ir pārvērtuši realitātē!

 

Austrijā hospisa aprūpes sistēma sastāv no trīs vaļiem: mobilās aprūpes komandas, hospisa dienas centrs un hospisa stacionārs.

 

Mobilās paliatīvās aprūpes komandas darbojas (jau kopš 1989.gada!) pēc tāda paša principa kā pie mums – starpdisciplināra komanda ierodas pie pacienta dzīvesvietā, nodrošinot holistisku aprūpi, lai nedziedināmi slimie cilvēki varētu palikt mājās, tiktu medicīniski aprūpēti un atsāpināti, kā arī emocionāli atbalstīti – gan pacients, gan tuvinieki.

 

Taču sapnis, kas Zalcburgas kolēģiem pārvērtās realitātē un iedvesmoja arī mūs uz tādu tiekties, ir dienas hospisi, kas ir liels atbalsts gan pacientam, gan viņu tuviniekiem. Protams, tie pieejami, kamēr pacients vēl ir transportējams, kā arī vēlas satikties ar citiem līdzīgajiem. Dienas stacionārā tiek piedāvāta draudzīga un viesmīlīga aprūpe ārpus mājas sienām. Vieta, kur medicīniskā aprūpe apvienota ar socializēšanos. Paliatīvās aprūpes ārsts un medmāsas piedāvā vislabāko iespējamo medicīnisko aprūpi, rūpīgi apmācīti brīvprātīgie nodrošina ikdienas aprūpi un dažādas aktivitātes. It kā esi atbraucis pie kāda ciemos uz māju, kur apskata arī ārsts un, ja nepieciešams, tiek veikta arī kāda procedūra. Turklāt pierādīts, ka vides maiņa palielina dzīves kvalitāti.

Zalcburgā  biedrībai “Hospiz Bewegung Salzburg” ir divi dienas hospisi, mēs viesojāmies” Kleingmain” dienas hospisā, kas tika atvērts 2000.gadā kā pirmais dienas hospiss Austrijā! Ātri vien lielā pieprasījuma dēļ bija nepieciešamas lielākas telpas, kas bija iespējams, pateicoties pašvaldības politiķu atbalstam, kā arī prāvam privātam ziedojumam. Tā 2013.gadā dienas hospiss varēja pārcelties uz lielāku ēku – renovētu bijušā staļļa ēku.

 

Dienas hospiss patiešām rada sajūtu, ka esi ciemos. Tāpēc darbinieki apmeklētājus dēvē par viesiem vai apmeklētājiem, nevis pacientiem. Tajā ir plaša dzīvojamā telpa, bibliotēka, virtuve, zaļš pagalms, virtuve, arī “klusuma telpa” un pat telpa smēķētājiem. Pie sienām – gleznas. Diena sākas ar kopīgām brokastīm, kam seko hospisa aprūpes ārsta konsultācija, ikdienas aprūpe, pusdienas, snauda ērtajos klubkrēslos. Pēcpusdienā tiek cepta un baudīta kūka. Tam pa vidu: dažādas aktivitātes un sarunas. Dienas hospiss vienlaicīgi var uzņemt līdz desmit cilvēkiem, tāpēc, lai šo pakalpojumu saņemtu pēc iespējas vairāk cilvēku, to var apmeklēt reizi nedēļā.

Dienas hospisi novērš sociālās izolācijas risku slimības dēļ, jo cilvēki var satikt sev līdzīgos, kas darbojas gluži kā atbalsta grupa – visiem ir līdzīgi pārdzīvojumi, turklāt sarunas notiek drošā vidē. Darbinieki novērojuši, ka viesi, par kuriem ģimenes locekļi saka, ka mājās viņi ir nerunīgi, satiekoties ar citiem, atplaukst un apmainās ar pārdomām un idejām par to, kā tikt galā ar savu situāciju. Dienas hospisā viesi var uzkavēties no 8:30 rītā līdz 16:30 pēcpusdienā. Tā ir arī atelpas diena tuviniekiem, jo viņi var šo dienu izmantot, lai mierīgu sirdi var apdarīt savus darbus, kā arī atpūsties no ikdienas aprūpes.

 

Kad mēs viesojāmies dienas stacionārā, bija pusdienlaiks, un visa māja smaržoja pēc tikko pagatavotas maltītes! Pie skaisti saklāta lielā galda virtuvē sēdēja stacionāra viesi, dažiem pievienotas sistēmas, bet tas netraucē ēst kopā – kā liela ģimene, dažus brīvprātīgie baroja. Viesi, ar mums iepazīstināti, priecīgi smaidīja un māja ar roku. No malas nepateiktu, ka šie ir cilvēki, kas apzinās, ka pavada savas dzīves pēdējos mēnešus/nedēļas.

Uzturēšanās un konsultācijas dienas hospisā ir bezmaksas, vienīgais, par ko viesiem ir jāmaksā – septiņi eiro par maltīti.

Dienas hospisā strādā trīs paliatīvās aprūpes ārsti, sešas medicīnas māsas, kā arī 50 brīvprātīgie. Brīvprātīgie ir hospisu kodols. Jo viņi veic teju visu psihosociālo aprūpi – gan gatavo ēst, gan palīdz paēst, gan lasa priekšā grāmatas, kopā glezno, spēlē spēles, izstumj pastaigā utt. Protams, brīvprātīgie šim darbam tiek sagatavoti ar intensīvu apmācību kursu (120 mācību stundas, 40 stundu prakse), lai varētu sniegt cilvēkiem to, kas viņiem nepieciešams šajā dzīves posmā: laiku, rūpes un sarunas, lai mazinātu bailes un vientulību. Lai gan brīvprātīgie nevar aizstāt profesionālu medicīnisko aprūpi, tie var sniegt ārkārtīgi svarīgu atbalstu.

Šobrīd Zalcburgā brīvprātīgi “strādā” 57 hospisa dežuranti – ciešā sadarbībā ar dienas hospisa ārstiem un medmāsām, kā arī paliatīvās aprūpes komandu, jo hospisa dežuranti dodas arī pie pacientiem uz māju.

 

“Raphael Hospice Salzburg”, kas tika atvērts 2002.gada 15.martā, ir desmit plašas, gaišas vienvietīgās istabiņas, kuru pacients var iekārtot pēc savām vēlmēm, pie sienām pielikt mīļākās gleznas, izkārtot tuvinieku fotogrāfijas, telpaugus. Telpā ir arī otra gulta tuviniekam, ja viņš izrāda vēlmi tur nakšņot. Katrā istabā plaša vannas istaba, lai var iestumt ratiņus, un nomazgāt pacientu dušā. Tieši slimnieku apmazgāšana ir viena no problēmām, ar ko saskaras “Hospiss Māja” aprūpētājas, veicot ikdienas aprūpi pacientu dzīvesvietās. Daudziem vannas istabas ir tik mazas (pat mājās, kas ir gana plašas), ka tajās ar ratiņiem nevar iebraukt, lai ērti nomazgātu. Tuvinieki pacientus lielākoties mazgā ar slapjajām salvetēm, taču tā nav pienācīga apmazgāšanās. Turklāt pierādīts, ka tekošs ūdens ir dziedinošs.

Pie katras istabiņas ir plašs balkons vai pirmajā stāvā – terase. Cilvēki ļoti grib pēc iespējas vairāk laiku pavadīt svaigā gaisā, lūdz, lai sasedz kaut ar piecām segām, bet – lai ir laukā, lai ir dabas klātbūtne!

Stacionārā tiek darīts viss iespējamais, lai būtu mājīga, ģimeniska vide. Tajā ir kopējā virtuve, kur brīvprātīgie katru rītu gatavo brokastis. Arī stacionārā brīvprātīgajiem ir liela loma, viņi ar pacientiem pavada daudz laika, dara, ko nu pacients vēlas un ko arī brīvprātīgais prot (iecienītas maigas roku masāžas), kā arī dežūrē naktīs.

Vidējais laiks, ko pacienti pavada stacionārā, ir trīs nedēļas. Galvenā ārste atzīst, ka cilvēkiem joprojām ir daudz mītu par šo vietu, agrāk to dēvēja pat par “nāves mājām”, bet, jau pēc pirmajām dienām lielākā daļa secina: “būtu es zinājis, kā te ir, brauktu ātrāk!”

Jo pacients, viņa vēlmes, te ir vissvarīgākās. Teju nekas netiek liegts, jā, arī cilvēkiem pirms nāves tiek ļauts gan smēķēt (tikai ne gultā un ne pie skābekļa aparāta), ne iedzert alu vai konjaciņu.

 

Hospisa komandā ir 15 kvalificēti veselības un aprūpes darbinieki, trīs ārsti, sociālais darbinieks, kapelāns, divi psihoterapeiti, divi fizioterapeiti,  20 apmācīti brīvprātīgie. Vienā maiņā, proti, uz vietas, katru dienu dežūrē gan ārsts, gan trīs māsas (uz desmit pacientiem). Jo svarīgi, lai pilnībā tiktu novērstas pacientu fiziskās sūdzības, lai viņi būtu atbrīvoti no sāpēm. Ar pacientiem strādā īpaši terapeiti – tostarp “ārstnieciskā pieskāriena” terapeits un mūzikas terapeits. Mēs iepazināmies ar mūzikas terapeiti Ritu Bidvaiti – lietuvieti, kura reizi nedēļā dodas pie hospisa pacientiem ar ļoti īpašiem mūzikas instrumentiem. Piemēram, vibroakustisko instrumentu “Bass Tao Leier”, –  īpašu četru oktāvu stīgu instrumentu, ko var spēlēt tiešā ķermeniskā kontaktā, proti, uzlikt uz pacienta ķermeņa, vai arī gultas. Tao liras ritmiskais, dzirkstošais, meditatīvais skanējums ir kļuvis par vienu no galvenajiem mūzikas terapijas dziedināšanas instrumentiem ar pārsteidzošu efektu.

 

Darbinieki vienmēr ar pacientu ir izrunājuši viņa vēlmes miršanas brīdī – vai zvanīt tuviniekiem, ja viņi nav līdzās, vai grib, lai blakus ir kāds cits, piemēram brīvprātīgais, kas atbalsta un tur roku, vai gluži otrādi – grib nomirt viens. Pēc nāves mirušā ķermenis turpat tiek nomazgāts, apkopts (ja vien tuvinieki nav izrādījuši vēlmi to darīt paši), saģērbts, lai tuvinieki, ja nav bijuši līdzās nāves brīdī, var cilvēcīgi atvadīties.

 

Cik tas maksā? Pašreizējā dienas likme pacientiem par stacionāro aprūpi ir 95 euro dienā, kas ir tikai daļa no faktiskajām izmaksām, bet hospisa vadība cer, ka reiz tā būs bezmaksas. Arī viņiem joprojām ir mērķi, uz ko tiekties

Saite: Kā nomirt Austrijā?

Lasīt vairāk Aizvērt
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta
lv
ru_RU en_US lv

Hospiss LV

REĢ. NR. 40008291781

AS SWEDBANK
HABALV22
LV45HABA0551047755702

AS SEB BANKA
UNLALV2X
LV12UNLA0055001828236 

SIA “Hospiss Māja” aicina savā komandā paliatīvā aprūpē esošu cilvēku aprūpētājus/as. Darbs pie klienta mājās Rīgā un Pierīgā.

Katrs aprūpētājs strādā ar vienu klientu, darba dienās  8 stundas.

Darba pienākumi:
– nodrošināt kvalitatīvu klienta aprūpi, darbojoties starpdisciplinārā komandā;
– veikt klienta personīgās higiēnas nodrošināšanu un ēdināšanu;
– rūpēties par klienta labsajūtu un saturīgu laika pavadīšanu;
– sadarboties ar klienta tuviniekiem;
– dokumentēt veiktās darbības;
– regulāri sekot līdzi klienta veselības stāvoklim, ziņot par izmaiņām.

Galvenās prasības:
– izpratne par paliatīvo un hospisa aprūpi;
– vēlme ar savu darbu palīdzēt cilvēkiem, empātija un sirsnība;
– atbildības sajūta, godīgums, spēja pieņemt lēmumus un adekvāti rīkoties kritiskās situācijās;
– latviešu valodas zināšanas;
– krievu valodas zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību;
– sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts.

Mēs piedāvājam:
– apmācības pirms darba uzsākšanas;
– atalgojumu 1089 EUR (bruto);
– sabiedriskā transporta izdevumu kompensēšanu;
– veselības apdrošināšanu (pēc pārbaudes laika);
– darbu starpdisciplinārā komandā;
– regulāras apmācības un supervīzijas.

CV un motivācijas vēstuli ar norādi “Aprūpētājs” lūdzam sūtīt uz  e-pastu [email protected].
Informējam, ka Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti šīs atlases ietvaros.

Sazināsimies ar kandidātiem, kurus aicināsim uz darba pārrunām.

PRIVĀTUMA POLITIKA

Šajā privātuma politikā, turpmāk tekstā – Politika, ir aprakstīs kā un kādus personas datus nodibinājums HOSPISS LV (turpmāk – Nodibinājums) apstrādā mājaslapā hospiss.lv.

Šī Politika ir piemērojama:

  • gan gadījumos, kad Nodibinājums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – Regula), ir uzskatāms par Pārzini;
  • gan gadījumos, kad Nodibinājums saskaņā ar Regulu ir uzskatāms par Apstrādātāju;
  • gan gadījumos, kad Nodibinājums saskaņā ar regulu ir uzskatāms par Trešo personu.
  • ja fiziska persona ar savu pienesumu (naudas ziedojumu, pārtikas ziedojumu, dažādu ierīču, tehnikas vai priekšmetu ziedojumu, ar savu brīvprātīgo darbu) vai ir citā veidā saistīts ar Nodibinājuma veikto darbu;
  • Ja fiziska persona saņem jebkāda veida atbalstu no Nodibinājuma;
  • ja Nodibinājums apstrādā fiziku personu datus, pamatojoties uz tiesiskajiem pamatiem, kas minēti Regulā.
  1. DEFINĪCIJAS

Apstrāde ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana.

Personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem.

Pārzinis ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus.

Apstrādātājs ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kura pārziņa vārdā apstrādā personas datus.

Trešā persona ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai struktūra, kura nav datu subjekts, pārzinis, apstrādātājs un personas, kuras pārziņa vai apstrādātāja tiešā pakļautībā ir pilnvarotas apstrādāt personas datus.

Datu subjekts ir jebkura fiziska persona, kura  atbalsta Nodibinājumu vai saņemt atbalstu no nodibinājuma.

  1. PIEMĒROJAMIE TIESĪBU AKTI

2.1. Eiropas Parlamenta un padomes Regula Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (2016. gada 27.aprīlis);

2.2. Biedrību un nodibinājumu likums;

2.3. Sabiedriskā labuma organizāciju likums;

2.4. Nodokļus un grāmatvedības kārtošanu regulējošie normatīvie akti un citi dokumenti.

  1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

3.1. Šajā Politikā tiek sniegta vispārējā informācija par to kā Nodibinājums veic personas datu apstrādi. Sīkāka informācija par personas datu apstrādi tiek sniegta fiziskām personām ikdienas darbā, iekšējos dokumentos un atbildot uz datu subjektu rakstveida pieprasījumiem.

3.2. Nodibinājums piemērojamo normatīvo aktu ietvaros nodrošina personas datu konfidencialitāti un ir īstenojusi atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus personas datu pasargāšanai no nesankcionētas piekļuves, pretlikumīgas apstrādes vai izpaušanas, nejaušas pazaudēšanas, izmainīšanas vai iznīcināšanas.

3.3. Gadījumos, kad Nodibinājums, esot Pārzinis, izmanto apstrādātājus (piemēram, uzņēmuma, kas sniedz grāmatvedības pakalpojumus palīdzību), Nodibinājums veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi personas datu apstrādātāji personas datu apstrādi veic saskaņā ar Nodibinājuma norādēm un atbilstoši piemērojamajiem normatīvajiem tiesību aktiem un pieprasa atbilstošu drošības pasākumu veikšanu.

3.4. Ja Nodibinājums atjauninās šo Politiku, Politikas aktuālā redakcija, tiks publicēta Nodibinājuma mājas lapā hospiss.lv. Šīs politikas vēsturiskās redakcijas būs pieejamas pie Nodibinājuma vadības. Katras fiziskas personas pienākums ir sekot līdzi Nodibinājuma veiktajām izmaiņām.

3.5. Lai sniegtu Sabiedrībai pilnvērtīgāku priekšstatu par Nodibinājuma veiktajām aktivitātēm, Nodibinājums apstrādā arī no veikto aktivitāšu laikā apkopotus datus.

3.6. Brīdī, kad datu subjekts apmeklē Nodibinājuma mājas lapu, var tikt veikta viņa datu (IP adrese) apstrāde. Spiežot uz Facebook, Instagram vai citām saitēm, to nospiešanas brīdī datu subjekta datu apstrādi uzsāk attiecīgās mājas lapas uzturētāji, piemēram, Facebook vai Instagram, un piekļūs datu subjekta datiem, atbilstoši saviem noteikumiem, ar kuriem rekomendējam iepazīties attiecīgā pakalpojuma sniedzēja mājas lapā.

3.7. Nodibinājums neveic personas datu profilēšanu.

  1. IESPĒJAMO APSTRĀDĀJAMO PERSONAS DATU KATEGORIJAS UN PIEMĒRI

Nr.

Datu kategorija

Datu veidi piemēri

Daži datu apstrādes piemēri

1.

Personas identifikācijas dati

Vārds, uzvārds, personas kods

Jūs, Jūsu tuvinieki sazinās ar Nodibinājumu ar mērķi saņemt atbalstu vai sniedzat Nodibinājuma finansiālu vai kāda cita veida atbalstu, Jūs esat pieteicies mūsu Draugu klubā vai kādā citā mūsu projektā / akcijā

2.

Personas kontaktinformācija

Mājas adrese, telefona numurs, e-pasta adrese

Jūs piesakāties palīdzēt Nodibinājumam vai Jūs lūdziet palīdzību Nodibinājumam, atstājot savu kontakta informāciju

3.

Veikto aktivitāšu dati

 

To veids, apraksts, sākuma un beigu termiņš

Jūs piedalāties Nodibinājuma aktivitātēs, vai saņemt atbalstu

4.

Fotogrāfijas / video materiāli

Personas digitālais attēls, balss ieraksts

Jūs piedalāties Nodibinājuma aktivitātēs, vai saņemt atbalstu, tas tiek fiksēts ar foto vai video palīdzību

5.

Komunikācijas dati

Ienākošā/izejošā saziņa, telefona zvani, korespondence, saturs

Jūs komunicējat ar Nodibinājumu

6.

Norēķinu dati

 

Norēķinu sistēmas konta numurs, bankas konta numurs, datums, summa, apmaksas datums, maksājuma mērķis

Jūs sniedzat Nodibinājumam finansiālu atbalstu

7.

Veiktās sociālajos tīklos

Fotogrāfijas, komentāri

Jūs komentējat Nodibinājuma darbību sociālais tīklos

8.

Interneta mājas lapā veiktās darbības

IP adrese, informācija par mājas lapā veiktajām darbībām

Jūs apmeklējat mājas lapu

9.

Veselības dati

Informācija par funkcionālajiem traucējumiem, to smaguma pakāpi, izņēmuma gadījumos diagnoze, nepieciešamā ārstēšana

Jūs esat lūdzis palīdzību, speciālisti to izanalizē, pirms sniedz Jums atbalstu, atbalsta sniegšanas gaitā

10.

Pilnvaroto personu, likumisko pārstāvju dati

Vārds, uzvārds, personas kods, pārstāvības pamats, kontakta informācija

Jūs sadarbībā ar Nodibinājumu pārstāv kāda cita persona

11.

Brīvprātīgo dati

Vārds, uzvārds, kontakta informācija

Informācija, kas nepieciešama Nodibinājumam, lai nodrošinātu nepieciešamo pakalpojumu caurredzamību

12.

Ziedotāju dati

Vārds, uzvārds, personas kods, konta Nr. ziedotā summa

Jūs ziedojat naudas līdzekļus mūsu projektiem

13.

Nodibinājuma darbinieku dati

Vārds, uzvārds, personas kods, adrese, konta Nr., telefona Nr. u.c.

Informācija, kas nepieciešama darba devējam, lai nodrošinātu likumā noteiktās prasības attiecībā uz Jūsu kā darbinieka datu apstrādi

14.

Citi dati

Citi dati

Jūs veicat citas ar Nodibinājuma darbību saistītas darbības

  1. DATU APSTRĀDES TIESISKAIS PAMATS

5.1. Nodibinājuma leģitīmās intereses – atbilst Nodibinājuma darbības mērķiem. Nodibinājumam ir tiesības apstrādāt personas datus tādā apjomā, kādā tas ir objektīvi nepieciešams un pietiekams, lai realizētu tos mērķis, kuru dēļ Nodibinājums ir dibināts.

5.2. Juridisko pienākumu izpilde – Nodibinājums ir tiesīgs apstrādāt personas datus, lai izpildītu normatīvo aktu prasības, kā arī sniegtu atbildes uz valsts un pašvaldības likumīgiem pieprasījumiem, sniegtu informāciju par saņemtajiem ziedojumiem, to izlietojumu.

5.3. Datu subjekta piekrišana – Datu subjekts dod piekrišanu personas datu vākšanai un apstrādei noteiktiem mērķiem. Datu subjekta piekrišana ir viņa brīva griba un patstāvīgs lēmums, kas var tikt sniegts jebkurā brīdī, tādējādi atļaujot Nodibinājumam apstrādāt personas datus noteiktajiem nolūkiem. Datu subjekta piekrišana ir tam saistoša, ja tā tiek rakstiski, tajā skaitā epastā, vai ar konkludentām darbībām, piemēram, fotografējoties kopā ar Nodibinājuma pārstāvjiem atbalsta saņemšanas brīdī vai iesūtot Nodibinājumam savu fotogrāfiju. Datu subjektam ir tiesības jebkurā laikā atsaukt savu, iepriekš sniegto piekrišanu, izmantojot norādītos saziņas kanālus ar Nodibinājumu. Pieteiktās izmaiņas stāsies spēkā trīs darba dienu laikā. Piekrišanas atsaukums neietekmē apstrādes likumību, kas pamatojas uz piekrišanu pirms atsaukuma.

5.4. Vitālu interešu aizsardzība – Nodibinājums ir tiesīgs apstrādāt personas datus, lai aizsargātu fiziskas personas vitālās intereses, piem., ja apstrāde ir vajadzīga humanitāros nolūkos, dabas stihiju un cilvēka izraisītu, it īpaši, epidēmiju un to izplatīšanās monitoringam vai ārkārtas humanitārajās situācijās (terora akti, kibernoziegumi, tehnogēnās katastrofu situācijas un tml.).

5.5. Oficiālo pilnvaru izpilde vai sabiedrības intereses – Nodibinājums ir tiesīgs apstrādāt datus, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot Nodibinājuma likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Šādos gadījumos pamats personas datu apstrādei ir iekļauts normatīvajos aktos.

5.6.  Līguma noslēgšana un izpilde – lai Nodibinājums varētu noslēgt un izpildīt līgumu ar jebkuru sadarbības partneri, Nodibinājumam ir jāapkopo un jāapstrādā noteikti personas dati, kas tiek savākti pirms līguma noslēgšanas ar Nodibinājumu vai jau noslēgtā līguma laikā.

  1. DATU APSTRĀDES NOLŪKI

Nodibinājuma datu apstrādes nolūki sakrīt ar tā dibināšanas mērķiem, kas ir sekojoši:

6.1. veidot un veicināt Latvijas sabiedrībā uz cilvēka izvēles iespējām balstītu cieņpilnu un bezaizspriedumu izpratni par hospisa pakalpojumiem gan iedzīvotāju, gan valsts un pašvaldību darbinieku, veselības aprūpes un labklājības nozares speciālistu vidū, tādējādi palielinot indivīdu spējas aktīvi piedalīties savas un ģimenes locekļu veselības saglabāšanā, uzlabošanā un veicināšanā;

6.2. brīvprātīgo kustības veidošana, popularizēšana un jēgpilnas palīdzības prestiža celšana Latvijas iedzīvotāju vidū attiecībā uz palīdzību paliatīvās aprūpes un hospisa pakalpojumu saņēmējiem, t.sk. mantas, finanšu līdzekļu, laika un zināšanu ziedošana, nesaņemot par to atlīdzību;

6.3. atbalstīt jaunu paliatīvās un hospisa aprūpes pakalpojumu sniedzēju veidošanos, kā arī to darbinieku, ārstniecības un sociālās palīdzības speciālistu izglītošanu paliatīvās un hospisu aprūpes jautājumos, kas paredzētu sistematizētu zināšanu un prasmju apguves procesa nodrošināšanu, papildus valstī noteiktajai izglītības sistēmai;

6.4. apzināt Latvijas iedzīvotājus, kas atrodas pansionātos, slimnīcās, kā arī citās aprūpes iestādēs un kam ir nepieciešama paliatīvā vai hospisa aprūpe, lai veicinātu to veselību, uzlabojot kopējo sabiedrības fizisko, garīgo un sociālo labklājību;

6.5. veikt dažādu aktivitāšu kopumu ar mērķi Latvijā izveidot jaunu hospisu un/vai paliatīvās aprūpes centru (-us);

6.6. sniegt jebkāda veida atbalstu tiek, kam tas nepieciešams;

6.7. sniegt dažādus sociālos pakalpojumus.

Nodibinājums ir tiesīgs apstrādāt datus iepriekš minētajiem nolūkiem, kā arī citiem nolūkiem, nodrošinot iespēju datu subjektam atteikties no datu apstrādes, ja vien šo atteikšanos neierobežot kādi normatīvie akti.

  1. DATU SUBJEKTA TIESĪBAS

Datu subjektam ir tiesības attiecībā uz savu datu apstrādi, kas saskaņā ar piemērojamiem normatīvajiem aktiem ir klasificēti kā personas dati. Šīs tiesības kopumā ir šādas:

7.1. Saņemt informāciju par savu datu apstrādi, atbilstoši Regulas prasībām;

7.2. Pieprasīt savu personas datu labošanu, ja tie ir neatbilstoši, nepilnīgi vai nepareizi;

7.3. Iebilst savu personas datu apstrādei, ja apstrāde ir balstīta uz leģitīmajām interesēm;

7.4. Prasīt savu personas datu dzēšanu, piemēram, ja personas dati tiek apstrādāti, pamatojoties uz piekrišanu un datu subjekts ir atsaucis savu piekrišanu. Šīs tiesības nav spēkā, ja personas dati, kuru dzēšana tiek pieprasīta, tiek apstrādāti, arī pamatojoties uz citu tiesisku pamatu, piemēram, līgumu vai no attiecīgiem normatīvajiem aktiem izrietošajiem pienākumiem, vai to saglabāšanu nosaka spēkā esošo normatīvo aktu prasības;

7.5. Ierobežot savu personas datu apstrādi saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, laikā, kad Nodibinājums izvērtē, vai datu subjektam ir tiesības uz savu datu dzēšanu;

7.6. Saņemt informāciju, vai Nodibinājums apstrādā datu subjekta personas datus un, ja apstrādā, tad arī piekļūt tiem;

7.7. Saņemt savus personas datus, ko datu subjekts ir sniedzis Nodibinājumam un kas tiek apstrādāti uz piekrišanas un līguma izpildes pamata rakstiskā formā, vai kādā no biežāk izmantotajiem elektroniskajiem formātiem un, ja iespējams, nodot šādus datus citam Nodibinājumam (datu pārnesamība);

7.8. Atsaukt savu piekrišanu savu personas datu apstrādei;

7.9. Netikt pakļautam pilnībā automatizētai lēmumu pieņemšanai, tai skaitā profilēšanai;

7.10. Iesniegt sūdzības par personas datu izmantošanu Datu valsts inspekcijai (www.dvi.gov.lv), ja Datu subjekts uzskata, ka viņa personas datu apstrāde pārkāpj viņa tiesības un intereses saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem aktiem;

7.11. Nodibinājumam ir pienākums 30 dienu laikā no datu subjekta pieprasījuma saņemšanas atbildēt uz to, nepieciešamības gadījumā pieprasot papildus informāciju, piemēram, identifikācijas datus, lai nekļūdīgi pārliecinātos, par datu subjekts personību.

  1. SĪKDATNES

Apmeklējot Nodibinājuma interneta vietni netiek veidotas vai saglabātas sīkdatnes “atceras”. Tiek izmatotas tikai tādas sīkdatnes, kas nodrošina mājas lapas funkcionalitāti.

  1. GLABĀŠANAS PERIODS

Personas dati tiks apstrādāti tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams apstrādes mērķa izpildei. Glabāšanas periods var būt pamatots ar Nodibinājuma leģitīmajām interesēm, iekšējo dokumentāciju vai piemērojamajiem normatīvajiem aktiem (piemēram, likumiem par grāmatvedību utml.).

  1. PERSONAS DATU IEGŪŠANAS VEIDI

10.1.Nodibinājums iegūst personas datus, kad fiziska persona:

10.1.1. sniedz savu atbalstu Nodibinājumam;

10.1.2. saņem atbalstu no Nodibinājuma;

10.1.3. jautā Nodibinājumam plašāku informāciju par Nodibinājuma mērķiem, aktivitātēm u.c. veidos sazinās ar nodibinājumu;

10.1.4. piedalās Nodibinājuma aktivitātēs;

10.1.5. tiek fotografēts, filmēts Nodibinājuma aktivitāšu ietvaros;

10.1.6. raksta komentārus sociālajos tīklos;

10.2. Nodibinājums var apstrādāt personas datus, kas ir saņemti no trešajām personām (piemēram, sociālā dienesta, tuviniekiem), rīkojoties atbilstoši Regulas noteikumiem.

  1. PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

11.1. Nodibinājums nodrošina, pastāvīgi pārskata un uzlabo aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu personas datus no nesankcionētas piekļuves, nejaušas nozaudēšanas, izpaušanas vai iznīcināšanas. Lai to nodrošinātu, Nodibinājums pielieto mūsdienu tehnoloģijas, tehniskas un organizatoriskas prasības, t.sk., izmantojot ugunsmūrus, nepieciešamības gadījumā arī ielaušanās atklāšanas, analīzes programatūras un pat datu šifrēšanu.

11.2. Nodibinājums rūpīgi pārbauda visus sadarbības partnerus, ar kuriem kopīgi tiek apstrādāti personas dati, kā arī izvērtē, vai sadarbības partneri (personas datu apstrādātāji) pielieto atbilstošus drošības pasākumus, lai personas datu apstrāde notiktu atbilstoši Nodibinājuma deleģējumam un normatīvo aktu prasībām.

11.3. Sadarbības partneriem nav atļauts apstrādāt personas datus saviem nolūkiem.

11.4. Nodibinājums neuzņemas atbildību par jebkādu nesankcionētu piekļuvi personas datiem un/ vai personas datu zudumu, ja tas nav atkarīgs no Nodibinājuma, piemēram, Klienta, Sadarbības partnera,  trešās personas vai paša datu subjekta vainas un/ vai nolaidības dēļ.

  1. APSTRĀDES TERITORIJA

12.1. Parasti Personas dati tiek apstrādāti Eiropas Savienībā/Eiropas Ekonomiskajā zonā (ES/EEZ), tomēr atsevišķos gadījumos tie var tikt nodoti un apstrādāti valstīs, kas neietilpst ES/EEZ, piemēram, publikācija Facebook, Instagram vai citur.

12.2 Personas datu nodošana un apstrāde ārpus ES/EEZ var notikt, ja tam ir tiesisks pamatojums, proti, lai izpildītu juridisku pienākumu, noslēgtu vai izpildītu līgumu, un ir veikti pienācīgi drošības pasākumi. Pienācīgi drošības pasākumi ir, piemēram:

– Ir noslēgta vienošanās, tai skaitā ES līguma standartklauzulas vai citi apstiprināti noteikumi, rīcības kodekss, sertifikācijas u.tml., kas ir apstiprinātas saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu;

– ES/EEZ neietilpstošajā valstī, kurā saņēmējs atrodas, atbilstoši ES Komisijas lēmumam tiek nodrošināts pietiekams datu aizsardzības līmenis;

– Datu saņēmējs ir sertificēts atbilstoši Privātuma vairogam (attiecas uz saņēmējiem, kuri atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs).

12.3 Pēc pieprasījuma datu subjekts var saņemt sīkāku informāciju par personas datu nodošanu valstīm ārpus ES/EEZ.

  1. KONTAKTINFORMĀCIJA

13.1 Klients var sazināties ar Nodibinājumu saistībā ar jautājumiem, piekrišanas atsaukšanu, pieprasījumiem, datu subjektu tiesību izmantošanu un sūdzībām par personas datu izmantošanu.

13.2. Nodibinājuma kontaktinformācija ir pieejama tīmekļa vietnē: www.hospiss.lv, sadaļā kontakti.