Paldies Latvijas Universitāte, kas nodrošināja ar auditoriju LU Rīgas Medicīnas koledžā. Ierodoties mēs piedzīvojām negaidīti laipnu uzņemšanu! Auditorijā skanēja mūzika, krēsli glīti sakārtoti jau stundu pirms mūsu ierašanās, īpašs paldies Intai Fedetovai par viesmīlību.
Tā kā lekcijas norit vairāk kā 7 stundas, mums bija arī kafija, tēja un pat siltas pusdienas! Par šo paldies kafejnīcām – Kalve Coffee un The Urban Coffee! Ja esat Mārupes pusē, noteikti ieejiet sasveicināties – tur strādā sirsnīgi cilvēki!
Paldies mūsu lektoriem, kas sagādāja visdārgāko – zināšanas.
Teoloģe un supervīzore Dana Kalniņa-Zaķe mums mācīja aktīvi klausīties. Tas nemaz nav tik vienkārši, kā varētu šķist. Aktīvā klātbūtne klausoties prasa aktīvi izprast savus personiskos trūkumus kā klausītājam. Vai Tu patiesi ļauj cilvēkam izstāstīt savu sāpi? Vai iejaucies, steidzini, dod nelūgtus padomus, varbūt labprāt “palīdzi”, iestarpinot savu līdzīgo pieredzes stāstu? Vai pārliecinies, ka saproti cilvēku pareizi? Vai velti laiku arī sevis analīzei procesā un pēc tā? Izrādās, lai stāstītājs patiesi izjustu atvieglojumu izkratot mums savu sirdi, ir jāiegulda nopietns darbs.
Ilze Neimane- Nešpora, viena no HospissLV dibinātājām, mūs iedvesmoja un aizkustināja ar savu nesavtīgo darbu, sirsnību un gudrību ceļā uz cieņpilnu dzīvi Latvijā.
Psihoterapeite un supervizore Ilze Dreifelde mūs izglītoja par stresa menedžmentu un izdegšanas sindromu. Būt par brīvprātīgo pacientu aprūpē prasa aktīvu psiholoģisku iesaisti, kas var noslogot par daudz. Būt vērīgam pret sevi un veltīt SEV laiku KATRU DIENU, ir svarīgs izaicinājums.
Vēlamies publiski pateikt PALDIES par atbalstu!
