Nāves kafejnīca
Nāves kafejnīca ir vieta, kur izstāstīt savas pārliecības, sapņus, bailes un visas pārējās domas, sajūtas un pieredzi, kas saistās ar nāves un miršanas aspektiem. Tā ir brīva saruna, kur nozīmīgi ir katra tās dalībnieka stāsti, izpratne un jautājumi.
Ideja
Nāves kafejnīca ir kustība. Tās mērķis – runāt par nāvi, piekļūt tuvāk sajūtām, kas saistās ar to, apzināties savu mirstību, bet vēl vairāk – savu dzīvību. Mēs runājam par nāvi, lai mainītu dzīvi.
Nāves kafejnīcas dalībnieki visbiežāk ir svešinieki, kuri sanāk kopā, lai, dzerot tēju un cienājoties ar kūku, kas ir neatņemama pasākuma sastāvdaļa, sarunātos par nāvi. Pasākumā pulcējas neliela cilvēku grupa (parasti līdz 12 cilvēkiem) un tas ilgst aptuveni 2 stundas.
Nāves kafejnīca nav reliģiozs pasākums, tāpēc nepastāv citas dominējošas tēmas, kas izstumtu no uzmanības centra nāves aspektus. Sarunās var apspriest jebkuru nāves aspektu, un visi viedokļi ir pieņemami. Kafejnīcas dalībniekiem ir iespēja pārdomāt savu dzimšanu, dzīvi un nāvi, nesaistot to ar kādu sistēmisku doktrīnu.
Nāves kafejnīcas tiek rīkotas visā pasaulē. Vairāk par kustību var uzzināt šeit.
Kustības dibinātājs ir Šveices sociologs un antropologs Bernards Kretazs (Bernard Crettaz), kurš 2004. gadā Neišatelā (Neuchâtel, Switzerland) organizēja pirmo Café mortel ar mērķi noņemt tabu nāves tēmai un atļauties domāt un runāt par savu mirstību. Viņš uzrakstīja grāmatu “Nāves kafejnīcas. Izceļot nāvi no klusuma zonas” (Death Cafes: Bringing Death out of Silence). Džons Andervuds, balstoties uz Bernarda Kretaza idejām 2011. gadā noorganizēja pirmo “Nāves kafejnīcu” savās mājās Londonā, toreiz secinot, ka: “Mēs esam zaudējuši kontroli pār vienu no nozīmīgākajiem notikumiem, ar kuru cilvēkam nākas saskarties”.
Principi
- Nāves kafejnīca ir tikšanās vieta cilvēkiem, kuri vēlas runāt par tēmām, kas saistītas ar nāvi. Šeit pulcējas cilvēki ar dažādiem uzskatiem par pasauli un esību, atšķirīgām pārliecībām un pieredzi. Tāpēc mirstības un nāves tēmas, kurām tie pieskaras, var būt jebkādas.
- Mēs klausāmies, kad kāds runā, mēs cienām dalībniekus un viņu izteikumus, mēs saglabājam konfidencialitāti. Mēs nefotografējam. Mēs neierakstām audio un video bez citu dalībnieku piekrišanas. Pēc tikšanās mēs necitējam apspriesto sociālajos tīklos un jebkurā publiskajā telpā, atsaucoties uz citu dalībnieku vārdiem bez viņu piekrišanas. Ja kafejnīcā vai grupā ierodas žurnālisti, mēs lūdzam viņus izmantot citātus no diskusijas tikai ar dalībnieku piekrišanu.
- Nāves kafejnīcas sanāksmēs nav lektoru, nāves ekspertu vai speciālistu, jo nāve attiecas uz mums visiem vienādi. Mēs šeit nenākam kā ārsti, psihologi, medmāsas, žurnālisti, antropologi, sabiedriskie darbinieki, mākslinieki u.tml. Mēs ejam kā vienkārši mirstīgie. Un mēs runājam no savas personiskās pieredzes, attieksmes un sajūtām.
- Nāves kafejnīca nav terapijas, atbalsta vai sēru dziedināšanas grupa.
- Nāves kafejnīcas sanāksmei nav iepriekš noteikta dienas kārtība vai diskusiju tēma. Mēs runājam par to, kas mums konkrētā brīdī ir svarīgs.
- Mēs tiekamies, lai dalītos savās pārdomās, bažās, cerībās un pieredzē. Mēs nedodam padomus citiem dalībniekiem, necenšamies atspēkot viņu viedokļus. Mēs sadzirdam citus dalībniekus un tiekam uzklausīti paši.
- Nāves kafejnīca un šī grupa ir radītas dvēseliskām sarunām par nāvi, nevis jebkādu ar nāvi saistītu pakalpojumu, produktu un preču reklamēšanai.
- Mēs mīlam un novērtējam dzīvi. Un mēs zinām, ka runāšana par nāvi un tās pieņemšana palīdz piedot dzīvei garšu un maksimāli izmantot dzīves dotās iespējas.
