HOSPISS LV

Ilzes Neimanes-Nešporas intervija Aptiekāra Žurnālam

Par labdarību, brīvprātīgo darbu un mierpilnu aiziešanu.

Galds savējiem ir tikai viena no Hospiss LV īstenotajām akcijām. Organizācijas galvenais mērķis ir liels un visai sabiedrībai nozīmīgs – iedzīvināt Latvijā hospisa aprūpi, panākt, ka ir sakārtoti normatīvie akti, lai pakalpojumu var saņemt, tiklīdz tas ir nepieciešams, un lai pakalpojums vismaz daļēji būtu valsts finansēts. Ilzes pārliecība – pret cilvēka aiziešanu ir jāizturas tikpat rūpīgi kā pret dzimšanu, sniedzot tam, kurš vada dzīves pēdējās dienas, visu nepieciešamo atbalstu un drošību, lai šis laiks būtu patiesi mierpilns.

Brīvprātīgais darbs

Doma par hospisa aprūpi radās, apjaušot, ka gribas kaut ko vērtīgu un sabiedrībai noderīgu darīt brīvprātīgi. Ilze stāsta: «Tas notika pirms trim gadiem – smagi slimo cilvēku atbalsts man šķita īstā tēma. Toreiz bija pieejami brīvprātīgo kursi, un mēs ar partneri Ilzi Zosuli šos kursus pabeidzām. Līdztekus mācībām sākām iepazīties ar hospisu darbu Eiropā un Krievijā. Viesojoties hospisā Maskavā, redzējām, ka paliatīvos pacientus cienā ar īpaši viņiem gatavotiem ēdieniem. Tur to sauca тележкa радости – prieka ratiņi. 2019. gadā šo ideju sākām īstenot Latvijā – nosaucām par Svētku galdu, uzrunājām dažādus restorānus, nācām ar jaunu dvesmu un sajūtu par to, ka paliatīvo aprūpi un dzīves beigas var uztvert ne tik dramatiski. Vēlējāmies mainīt attieksmi, jo, kamēr cilvēks ir dzīvs, viņam ir vēlmes un intereses, un ir svarīgi saprast, kā šo dzīvības dzirksteli pastiprināt, kad dzīvildze jau kļuvusi prognozējama.» Ar ēdienu ratiņiem Ilze un domubiedri ciemojās Rīgas 1. slimnīcā un RAKUS Biķernieku slimnīcas paliatīvajā nodaļā. «Ieejot nodaļās un arī izpētot sistēmu, sapratām, ka Latvijā ļoti pietrūkst hospisa – īpašas vietas, kur padomāts par visu, kas nepieciešams šiem cilvēkiem. Slimnīcu paliatīvās aprūpes nodaļās pacienti var uzturēties kādu laiku, un tad ir jādodas mājās. Nav domāts par to, kas notiek, ja tuvinieki nav gatavi nodrošināt pienācīgu aprūpi, ja cilvēkam nav, kur iet,» stāsta Ilze.

Sava organizācija – Hospiss LV

Pasaulē hospisi pastāv jau vismaz 40 gadu. Apgūstot hospisu darbības pieredzi Eiropā un Krievijā, Ilze ar domubiedriem nolēma, ka cīnīsies par to, lai arī Latvijas valsts ieviestu šo pakalpojumu. «Vienīgā iespēja, kā varējām cīnīties, – dibināt nevalstisku organizāciju. Mūsu statūtu pirmais un galvenais mērķis ir popularizēt Latvijā jēdzienu hospiss. Jautājām valodniekiem vārda latvisko versiju, tomēr palikām pie visā pasaulē zināmā un saprotamā nosaukuma.» Pandēmija ieviesa korekcijas organizācijas plānos, taču tieši tāpēc radās ideja par akciju Galds savējiem. «Ceram, ka ikviens, kurš ziedoja šai mediķu atbalsta akcijai, painteresējās, ko nozīmē mūsu organizācijas nosaukumā lietotais vārds hospiss.»

Galds savējiem – no sirds

Ilze atceras: «Līdz ar kovida ierobežojumiem vairs nevarējām iet slimnīcās ar ēdienu ratiņiem. Taču cilvēki gribēja palīdzēt, turklāt jau bija sarunāti akcijas atbalstītāji, ēdienu gatavotāji. Tā mēs uzsākām citu akciju – Galds savējiem. Vedām mediķiem pat pa 1000 porcijām dienā. Nu jau šī akcija rit vairāk nekā gadu. Mēs to uzskatām nevis par ēdināšanas, bet solidaritātes un atbalsta akciju. Un tas nav stāsts par to, ka kāds mediķis nevar paņemt līdzi pusdienas no mājām. Tas ir par citu! Uzsākām, jo tajā brīdī jutām, ka citādi nevaram. Pagājušā gada aprīlis un marts bija mulsinošs laiks – nezinājām, kas mūs gaida, kā veiksies mediķiem. Šī akcija bija sabiedrības attieksmes maiņa, solidaritāte ar mediķiem. Tantes nesa mandarīnus, bērni sasita krājkasītes, lai ziedotu, – tas viss bija! Esam pateicīgi ziedotājiem. Protams, ejot laikam, viss mainās un izmaiņas atspoguļojas arī tik sensitīvā jomā kā labdarība.» Aizvadītajā vasarā Hospiss LV akciju Galds savējiem pārtrauca. Beidzoties ārkārtējai situācijai, esot šķitis, ka Latvija ar kovidu ir labi tikusi galā, taču tad nāca rudens. «Man nepietiktu drosmes, bet piezvanīja mūsu ziedotāji no DEPO un mudināja akciju atsākt. Tiesa, no mediķu puses jau bija atšķirīgas reakcijas, un mums bija grūti saprast, kuriem to vajag un kuriem ne,» saka Ilze.

Dodot mediķiem atelpu

Lai vai kā, organizācija turpina gādāt par mediķiem, sarūpējot iespēju atpūsties no smagā darba slimnīcās. «Mūsuprāt, akcija Atelpa savējiem tiešām ir lietderīga – tā ir mediķu iespēja aizbraukt uz trim dienām atpūsties kādā no Latvijas lauku viesu namiem. Mēs neizvērtējam, kam piešķirt atelpu. Katras slimnīcas vadība nodod ziņu tiem, kam tas ir nepieciešams. Šo iespēju jau ir izmantojuši Stradiņa slimnīcas kovida nodaļas mediķi, pašlaik to saņem Infektoloģijas centra mediķi.» Ilze atklāj, ka akcijas iniciators ir cilvēks, kurš savā dzīvē izdedzis vairākkārt. Viņš ir arī pirmais ziedotājs. Daudzi viesu nami dod iespēju mediķiem atpūsties par velti. Akcija turpināsies visu vasaru. 

Par mierpilnu dzīves nogali

 Ilzes lielā sāpe joprojām ir hospisu neesamība Latvijā: «Hospiss atšķiras no paliatīvās aprūpes. Paliatīvs jeb nedziedināmi slims pacients var būt arī, piemēram, desmit gadus. Savukārt hospiss nozīmē to, ka dzīvildze ir prognozēta un tie ir mūža pēdējie seši mēneši. Kāpēc gan cilvēkam dzīves nogalē izpaliek atbilstoša aprūpe? Kāpēc valsts par to negādā? Pašlaik slimā cilvēka aprūpe paliek uz tuvinieku pleciem, un viņiem tam ir jābūt gan emocionāli, gan fiziski gataviem.» Latvijas slimnīcās ir deviņas paliatīvās aprūpes nodaļas, kurās pacients var uzturēties septiņas, desmit dienas. Pēc tam par to ir jāmaksā, šī summa nav maza un ne visiem pa kabatai. «Esam runājuši ar pacientiem – slimnīca nav tā vieta, kur labprāt ilgstoši uzturēties. Pacienti velētos nonākt hospisā – mājā mirstošiem cilvēkiem, kur viņi būtu aprūpēti atbilstoši katra vajadzībām, apmazgāti, apčubināti, paēdināti, izvesti laukā. Ģimene varētu atgriezties aktīvajā dzīvē ar mierīgu sirdi par tuvinieku.» Ilze ir pārliecināta, ka hospisa funkcijas ir jāuzņemas valstij, un viņa ar domubiedriem cīnās par to, lai valsts sadzirdētu: «Esam rakstījuši daudz vēstuļu Veselības ministrijai un Labklājības ministrijai, taču bez rezultātiem. Mums bija sapnis – uztaisām pilotprojektu, piemēram, desmit cilvēkiem nodrošinām hospisa aprūpi. Parādām, kā šim pakalpojumam vajadzētu funkcionēt (mums ir aprūpētāji, kapelāns, ārsts, māsa, fizioterapeits, psihologs, brīvprātīgie), ministriju ierēdņi izvērtē izmaksas un izlemj, cik lielu izmaksu daļu var segt no valsts budžeta. Taču šajā jautājumā neesam pavirzījušies uz priekšu nemaz. No Rīgas domes saņēmām uzslavu, ka esam malači un ka Rīgas dome vēlas ieviest jaunu pakalpojumu, taču pagaidām mums atbalsta nav. Līdzīga komunikācija ir ar ministrijām.» Tomēr Hospiss LV rokas nenolaiž. «Viss  notiek – soļojam milzīgiem soļiem un esam izdarījusi fantastiski daudz. Pašlaik par savāktajiem ziedojumiem organizējam bezmaksas aprūpi sešiem klientiem, sadarbojamies ar Latvijas Samariešu apvienību. Lai sakārtotu mājas aprūpes sociālo pakalpojumu, paiet vismaz divi mēneši. Tas tika nokārtots diviem pacientiem: viens pakalpojumu paguva saņemt divas nedēļas, otrs – tikai trīs dienas. Tas nozīmē, ka birokrātijas ritenī cilvēkam nav nekādu iespēju saņemt pakalpojumu tad, kad tas patiešām ir nepieciešams.»

Hospiss LV māja top!

Hospiss ir indikators sociālajai labklājībai, uzskata Ilze. «Cilvēks šajā valstī ir dzīvojis, strādājis, maksājis nodokļus. Kāpēc dzīves nogalē viņam būtu jājūtas atstumtam un nevajadzīgam? Kad par to runājām Veselības ministrijā, mums sita uz pleca – malači! Taču, kad lūdzām, lai piešķir algu vienam hospisa ārstam un vienai medmāsai, kura sadarbosies ar mūsu aprūpētājiem, nesaņēmām absolūti neko.» Hospisa māja tomēr būs. Piemērota vieta tiek meklēta, darbi notiek, un Ilze pauž cerību, ka jau jūlijā tur varēs uzņemt klientus, kurus pašlaik aprūpē viņu dzīvesvietās. «Jā, pagaidām esam tikai Rīgā. Kad pirmā hospisa māja sāks darboties, tad arī radīsies atbildes uz visiem jautājumiem un būs labi redzami caurumi normatīvajos aktos, kurus nepieciešams sakārtot. Ja pēc pāris mēnešiem mēs ievāksimies mūsu mazajā hospisā ar piecām vietām, tas būs fantastiski! Kāds varēs iestādīt puķes, kāds – atvest savu suni, kāds – tikt ārā pēc tam, kad bijis iesprostots savā dzīvoklītī, neredzot sauli.» Lai darbs ritētu pareizi un pakalpojums būtu kvalitatīvs, organizācija, īstenojot licencētu programmu, ir nodrošinājusi apmācību 70 brīvprātīgajiem.

Cerība būt sadzirdētiem

Ilze vairākkārt uzsver, ka hospisā klientu neārstē, tikai mazina simptomu ietekmi. «Hospisā prioritāte ir katra klienta individuālā vajadzība – vienam ir svarīgi, lai viņam visu laiku būtu pieejams skābekļa koncentratora balons, citam – lai līdzās ir viņa kaķis vai, piemēram, vienmēr tuvumā ir cilvēks, kurš trīs reizes dienā patur pie auss telefonu, sazvanoties ar meitu.» Sarunas ar ministrijām pagaidām nav devušas rezultātu, tomēr Ilze cer, ka situācija mainīsies: «No valsts gaidām normatīvo aktu sakārtošanu, lai mazinātu birokrātiju pakalpojuma saņemšanā. Ja ģimenes ārsts nosaka, ka, piemēram, Jānim ir nepieciešama hospisa aprūpe, tad jau nākamajā dienā Jānis to saņem, turklāt viņš var izvēlēties, vai aprūpe būs dzīvesvietā vai arī viņš dosies uz hospisa māju. Pareizi organizēta hospisa aprūpe ir vērsta uz to, lai ģimene nodarbojas tikai ar morālo atbalstu, – viņi ir līdzās, var izrunāt visu, kas svarīgs, un viņi zina, ka tuvinieks necieš. Mūža izskaņā ir svarīgi, lai cilvēks var nostiprināties savā garīgumā un finiša taisnē ieiet ar mieru dvēselē, tuviniekiem esot līdzās.»

Lai vēlēšanās piepildās!

Pagājušajā gadā Hospiss LV uzsāka akciju Piepildīta vēlēšanās. Tiesa, kovids akcijas īstenošanu apturēja, tomēr kādreiz tā atkal piepildīs mirstošo cilvēku vēlēšanās. «Stāsti ir tik emocionāli! Piemēram, bija jauns vīrietis Aleksandrs ar strauji progresējošu aizkuņģa dziedzera vēzi, un viņam bija vēlēšanās ķert Daugavā samus. Viss jau bija noorganizēts, tomēr viņš atteicās braukt – baidījās, ka tad, ja nomirtu laivā, viņš sagādātu problēmas saviem dakteriem. Sarunā par samu ķeršanu atklājās, ka Aleksandra attiecības ar dēlu ir sabojātas un viņi nav redzējušies vairākus gadus. Puisi atradu internetā un parādīju Aleksandram dēla bildes. Aleksandrs lūdza tās izdrukāt. Pāris stundu pēc tam, kad ārste viņam atnesa bildes, vīrietis nomira. Pēc nāves viņu kremēja un pelnus izkaisīja Daugavā, klāt esot arī ārstiem un māsiņām. Jā, šāda atvadīšanās no pacienta droši vien ir neprofesionāla, taču tās bija skaistākās bēres, kādās esmu piedalījusies. Viss, kas domāts, veidots ap aiziešanu, dziedina palicējus.» Ar nāvi nekas nebeidzas – tāda ir Ilzes pārliecība: «Tas ir sakrāls process, un nevērīga izturēšanās pret to noārda tā brīža mieru un svētumu. Ja ir iespējams kādam mazināt aiziešanas skaudrumu, ir vērts to darīt. Pieredze, emocijas un gandarījums, ko esmu guvusi šo divu gadu laikā, nav salīdzināmi ne ar ko. Vēlos, kaut valsts pildītu savas funkcijas. Tad stādīsim visi kopā hospisos dārzus un veidosim Latviju par labāko vietu pasaulē, kas ir labvēlīga arī pēdējam dzīves posmam.»

Avots: Aptiekāra Žurnāls JŪNIJS 2021 Žurnāla izdevējs – AS RPH Marketing Latvia.

Paldies Zandai Jankevicai par interviju!

Dalīties:

Share on facebook
Share on linkedin
Share on twitter
Share on pinterest
Share on email

Pasaules Hospisa un Paliatīvās aprūpes diena 2021

Pasaules Hospisa un Paliatīvās aprūpes dienā vārda dienu būtu svinējusi…
LASĪT VAIRĀK
Ilze Neimane Nešpora

Ilzes Neimanes–Nešporas intervija “Ugunsskola”

Aicinām noklausīties Ilzes Neimanes–Nešporas interviju par brīvprātīgo darbu, hospisa aprūpi…
LASĪT VAIRĀK

Dalība konkursā “Tam labam būs augt”

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas un Luminor bankas rīkotajā konkursā “Tam…
LASĪT VAIRĀK

Sācies izmēģinājuma projekts par hospisa aprūpi mājās

Labklājības ministrija un sociālais uzņēmums SIA “Hospiss Māja” piektdien, 1.…
LASĪT VAIRĀK
atelpa sevējiem

Pateicamies akcijas “Atelpa savējiem” atbalstītājiem!

Šogad akcija ''Atelpa savējiem” ir noslēgusies. Sakām LIELU PALDIES visiem…
LASĪT VAIRĀK

Dalība seminārā “Sociālās uzņēmējdarbības skola”

Vebināru ciklā “Sociālās uzņēmējdarbības skola” pieredzē dalījās un par jaundibinātā…
LASĪT VAIRĀK
lv
lv

Hospiss LV

REĢ. NR. 40008291781

AS SWEDBANK
HABALV22
LV45HABA0551047755702

AS SEB BANKA
UNLALV2X
LV12UNLA0055001828236 

Apraksts:

Sociālais uzņēmums SIA “Hospiss Māja” steidzami aicina darbā sociālos aprūpētājus darbam ar paliatīvās aprūpes pacientiem viņu mājvietā (Rīgā un Pierīgā). 

Informācija:

Sociālais uzņēmums SIA “Hospiss Māja” steidzami aicina darbā sociālos aprūpētājus darbam ar paliatīvās aprūpes pacientiem viņu mājvietā (Rīgā un Pierīgā). 

Katrs aprūpētājs strādā ar vienu klientu, darba dienās  8 stundas.

Darba pienākumi:

– nodrošināt kvalitatīvu klienta aprūpi, darbojoties starpdisciplinārā komandā;

– veikt klienta personīgās higiēnas nodrošināšanu un ēdināšanu;

– rūpēties par klienta labsajūtu un saturīgu laika pavadīšanu;

– sadarboties ar klienta tuviniekiem;

– dokumentēt veiktās darbības;

– regulāri sekot līdzi klienta veselības stāvoklim, ziņot par izmaiņām.

Galvenās prasības:

 – izpratne par paliatīvo un hospisa aprūpi;

– vēlme ar savu darbu palīdzēt cilvēkiem, empātija un sirsnība;

– atbildības sajūta, godīgums, spēja pieņemt lēmumus un adekvāti rīkoties kritiskās situācijās;

– latviešu valodas zināšanas;

– krievu valodas zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību.

Mēs piedāvājam:

– apmācības pirms darba uzsākšanas;

– atalgojumu no 1100 līdz 1200 EUR;

– sabiedriskā transporta izdevumu kompensēšanu;

– veselības apdrošināšanu (pēc pārbaudes laika);

– darbu starpdisciplinārā komandā;

– regulāras apmācības un supervīzijas;

– darbiniekiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas, bez maksas nodrošinām iespēju dzīvot atsevišķā istabā labiekārtotā mājā Rīgā.

CV un motivācijas vēstuli ar norādi ‘’Aprūpētājs’’  lūdzam sūtīt uz info@hospiss.lv

Informējam, ka Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti šīs atlases ietvaros.

Sazināsimies ar kandidātiem, kurus aicināsim uz darba pārrunām.

 

PRIVĀTUMA POLITIKA

Šajā privātuma politikā, turpmāk tekstā – Politika, ir aprakstīs kā un kādus personas datus nodibinājums HOSPISS LV (turpmāk – Nodibinājums) apstrādā mājas lapā www.hospiss.lv.

Šī Politika ir piemērojama:

  • gan gadījumos, kad Nodibinājums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – Regula), ir uzskatāms par Pārzini;
  • gan gadījumos, kad Nodibinājums saskaņā ar Regulu ir uzskatāms par Apstrādātāju;
  • gan gadījumos, kad Nodibinājums saskaņā ar regulu ir uzskatāms par Trešo personu.

Šī Politika ir piemērojama:

  • ja fiziska persona ar savu pienesumu (naudas ziedojumu, pārtikas ziedojumu, dažādu ierīču, tehnikas vai priekšmetu ziedojumu, ar savu brīvprātīgo darbu) vai ir citā veidā saistīts ar Nodibinājuma veikto darbu;
  • Ja fiziska persona saņem jebkāda veida atbalstu no Nodibinājuma;
  • ja Nodibinājums apstrādā fiziku personu datus, pamatojoties uz tiesiskajiem pamatiem, kas minēti Regulā.

1. DEFINĪCIJAS

Apstrāde ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana.

Personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem;

Pārzinis ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus;

Apstrādātājs ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kura pārziņa vārdā apstrādā personas datus;

Trešā persona ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai struktūra, kura nav datu subjekts, pārzinis, apstrādātājs un personas, kuras pārziņa vai apstrādātāja tiešā pakļautībā ir pilnvarotas apstrādāt personas datus;

Datu subjekts ir jebkura fiziska persona, kura  atbalsta Nodibinājumu vai saņemt atbalstu no nodibinājuma.

2. PIEMĒROJAMIE TIESĪBU AKTI

2.1. Eiropas Parlamenta un padomes Regula Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (2016. gada 27.aprīlis).
2.2. Biedrību un nodibinājumu likums;

2.3. Sabiedriskā labuma organizāciju likums;

2.4. Nodokļus un grāmatvedības kārtošanu regulējošie normatīvie akti un citi dokumenti.

3. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

3.1. Šajā Politikā tiek sniegta vispārējā informācija par to kā Nodibinājums veic personas datu apstrādi. Sīkāka informācija par personas datu apstrādi tiek sniegta fiziskām personām ikdienas darbā, iekšējos dokumentos un atbildot uz datu subjektu rakstveida pieprasījumiem.

3.2. Nodibinājums piemērojamo normatīvo aktu ietvaros nodrošina personas datu konfidencialitāti un ir īstenojusi atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus personas datu pasargāšanai no nesankcionētas piekļuves, pretlikumīgas apstrādes vai izpaušanas, nejaušas pazaudēšanas, izmainīšanas vai iznīcināšanas.

3.3. Gadījumos, kad Nodibinājums, esot Pārzinis, izmanto apstrādātājus (piemēram, uzņēmuma, kas sniedz grāmatvedības pakalpojumus palīdzību), Nodibinājums veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi personas datu apstrādātāji personas datu apstrādi veic saskaņā ar Nodibinājuma norādēm un atbilstoši piemērojamajiem normatīvajiem tiesību aktiem un pieprasa atbilstošu drošības pasākumu veikšanu.

3.4. Ja Nodibinājums atjauninās šo Politiku, Politikas aktuālā redakcija, tiks publicēta Nodibinājuma mājas lapā hospiss.lv. Šīs politikas vēsturiskās redakcijas būs pieejamas pie Nodibinājuma vadības. Katras fiziskas personas pienākums ir sekot līdzi Nodibinājuma veiktajām izmaiņām.

3.5. Lai sniegtu Sabiedrībai pilnvērtīgāku priekšstatu par Nodibinājuma veiktajām aktivitātēm, Nodibinājums apstrādā arī no veikto aktivitāšu laikā apkopotus datus. 

3.6. Brīdī, kad datu subjekts apmeklē Nodibinājuma mājas lapu, netiek veikta viņa datu (IP adrese) apstrāde. Spiežot uz Facebook, Instagram vai citām saitēm, to nospiešanas brīdī datu subjekta datu apstrādi uzsāk attiecīgās mājas lapas uzturētāji, piemēram, Facebook vai Instagram, un piekļūs datu subjekta datiem, atbilstoši saviem noteikumiem, ar kuriem rekomendējam iepazīties attiecīgā pakalpojuma sniedzēja mājas lapā. 

3.7. Nodibinājums neveic personas datu profilēšanu.

4. IESPĒJAMO APSTRĀDĀJAMO PERSONAS DATU KATEGORIJAS UN PIEMĒRI

Nr.

Datu kategorija

Datu veidi piemēri

Daži datu apstrādes piemēri

1.

Personas identifikācijas dati

Vārds, uzvārds, personas kods

Jūs sazināties ar Nodibinājumu vai sniedzat Nodibinājuma finansiālu atbalstu

2.

Personas kontaktinformācija

Mājas adrese, telefona numurs, e-pasta adrese

Jūs piesakāties palīdzēt Nodibinājumam vai Jūs lūdziet palīdzību Nodibinājumam, atstājot savu kontakta informāciju vai

3.

Veikto aktivitāšu dati

To veids, apraksts, sākuma un beigu termiņš

Jūs piedalāties Nodibinājuma aktivitātēs, vai saņemt atbalstu

4.

Fotogrāfijas / video materiāli

Personas digitālais attēls, balss ieraksts

Jūs piedalāties Nodibinājuma aktivitātēs, vai saņemt atbalstu, tas tiek fiksēts ar foto vai video palīdzību

5.

Komunikācijas dati

Ienākošā/izejošā saziņa, telefona zvani, korespondence, saturs

Jūs komunicējat ar Nodibinājumu

6.

Norēķinu dati

Norēķinu sistēmas konta numurs, bankas konta numurs, datums, summa, apmaksas datums, maksājuma mērķis

Jūs sniedzat Nodibinājuma finansiālu atbalstu

7.

Veiktās darbības sociālajos tīklos

Fotogrāfijas, komentāri

Jūs komentējat Nodibinājuma darbību sociālais tīklos

8.

Veselības dati

Informācija par funkcionālajiem traucējumiem, to smaguma pakāpi

Jūs esat pieprasījis palīdzību, speciālisti to izanalizē, pirms sniedz Jums palīdzību

9.

Pilnvaroto personu, likumisko pārstāvju dati

Vārds, uzvārds, personas kods, pārstāvības pamats, kontakta informācija

Jūs sadarbībā ar Nodibinājumu pārstāv kāda cita persona

10.

Brīvprātīgo dati

Vārds, uzvārds, kontakta informācija

Informācija, kas nepieciešama Nodibinājumam, lai nodrošinātu nepieciešamo pakalpojumu caurredzamību

11.

Nodibinājuma darbinieku dati

Vārds, uzvārds, personas kods, adrese

Informācija, kas nepieciešama darba devējam, lai nodrošinātu likumā noteiktās prasības attiecībā uz Jūsu kā darbinieka datu apstrādi

12.

Citi dati

Citi dati

Jūs veicat citas ar Nodibinājuma darbību saistītas darbības

5. DATU APSTRĀDES TIESISKAIS PAMATS

5.1. Nodibinājuma leģitīmās intereses – atbilst Nodibinājuma darbības mērķiem. Nodibinājumam ir tiesības apstrādāt personas datus tādā apjomā, kādā tas ir objektīvi nepieciešams un pietiekams, lai realizētu tos mērķis, kuru dēļ Nodibinājums ir dibināts.

5.2. Juridisko pienākumu izpilde – Nodibinājums ir tiesīgs apstrādāt personas datus, lai izpildītu normatīvo aktu prasības, kā arī sniegtu atbildes uz valsts un pašvaldības likumīgiem pieprasījumiem. 

5.3. Datu subjekta piekrišana – Datu subjekts dod piekrišanu personas datu vākšanai un apstrādei noteiktiem mērķiem. Datu subjekta piekrišana ir viņa brīva griba un patstāvīgs lēmums, kas var tikt sniegts jebkurā brīdī, tādējādi atļaujot Nodibinājumam apstrādāt personas datus noteiktajiem nolūkiem. Datu subjekta piekrišana ir tam saistoša, ja tā tiek rakstiski vai ar konkludentām darbībām, piemēram, fotografējoties kopā ar Nodibinājuma pārstāvjiem atbalsta saņemšanas brīdī vai iesūtot Nodibinājumam savu fotogrāfiju. Datu subjektam ir tiesības jebkurā laikā atsaukt savu, iepriekš sniegto piekrišanu, izmantojot norādītos saziņas kanālus ar Nodibinājumu. Pieteiktās izmaiņas stāsies spēkā trīs darba dienu laikā. Piekrišanas atsaukums neietekmē apstrādes likumību, kas pamatojas uz piekrišanu pirms atsaukuma.

5.4. Vitālu interešu aizsardzība – Nodibinājums ir tiesīgs apstrādāt personas datus, lai aizsargātu fiziskas personas vitālās intereses, piem., ja apstrāde ir vajadzīga humanitāros nolūkos, dabas stihiju un cilvēka izraisītu, it īpaši, epidēmiju un to izplatīšanās monitoringam vai ārkārtas humanitārajās situācijās (terora akti, kibernoziegumi, tehnogēnās katastrofu situācijas un tml.).

5.5. Oficiālo pilnvaru izpilde vai sabiedrības intereses – Nodibinājums ir tiesīgs apstrādāt datus, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot Nodibinājuma likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Šādos gadījumos pamats personas datu apstrādei ir iekļauts normatīvajos aktos. 

5.6.  Līguma noslēgšana un izpilde – lai Nodibinājums varētu noslēgt un izpildīt līgumu ar jebkuru sadarbības partneri, Nodibinājumam ir jāapkopo un jāapstrādā noteikti personas dati, kas tiek savākti pirms līguma noslēgšanas ar Nodibinājumu vai jau noslēgtā līguma laikā.

6. DATU APSTRĀDES NOLŪKI 

Nodibinājuma datu apstrādes nolūki sakrīt ar tā dibināšanas mērķiem, kas ir sekojoši:

6.1. veidot un veicināt Latvijas sabiedrībā uz cilvēka izvēles iespējām balstītu cieņpilnu un bezaizspriedumu izpratni par hospisa pakalpojumiem gan iedzīvotāju, gan valsts un pašvaldību darbinieku, veselības aprūpes un labklājības nozares speciālistu vidū, tādējādi palielinot indivīdu spējas aktīvi piedalīties savas un ģimenes locekļu veselības saglabāšanā, uzlabošanā un veicināšanā;

6.2. brīvprātīgo kustības veidošana, popularizēšana un jēgpilnas palīdzības prestiža celšana Latvijas iedzīvotāju vidū attiecībā uz palīdzību paliatīvās aprūpes un hospisa pakalpojumu saņēmējiem, t.sk. mantas, finanšu līdzekļu, laika un zināšanu ziedošana, nesaņemot par to atlīdzību;

6.3. atbalstīt jaunu paliatīvās un hospisa aprūpes pakalpojumu sniedzēju veidošanos, kā arī to darbinieku, ārstniecības un sociālās palīdzības speciālistu izglītošanu paliatīvās un hospisu aprūpes jautājumos, kas paredzētu sistematizētu zināšanu un prasmju apguves procesa nodrošināšanu, papildus valstī noteiktajai izglītības sistēmai;

6.4. apzināt Latvijas iedzīvotājus, kas atrodas pansionātos, slimnīcās, kā arī citās aprūpes iestādēs un kam ir nepieciešama paliatīvā vai hospisa aprūpe, lai veicinātu to veselību, uzlabojot kopējo sabiedrības fizisko, garīgo un sociālo labklājību;

6.5. veikt dažādu aktivitāšu kopumu ar mērķi Latvijā izveidot jaunu hospisu un/vai paliatīvās aprūpes centru (-us);

6.6. sniegt jebkāda veida atbalstu tiek, kam tas nepieciešams;

6.7. sniegt dažādus sociālos pakalpojumus.

Nodibinājums ir tiesīgs apstrādāt datus iepriekš minētajiem nolūkiem, kā arī citiem nolūkiem, nodrošinot iespēju datu subjektam atteikties no datu apstrādes, ja vien šo atteikšanos neierobežot kādi normatīvie akti.

7. DATU SUBJEKTA TIESĪBAS

Datu subjektam ir tiesības attiecībā uz savu datu apstrādi, kas saskaņā ar piemērojamiem normatīvajiem aktiem ir klasificēti kā personas dati. Šīs tiesības kopumā ir šādas:

7.1. Saņemt informāciju par savu datu apstrādi, atbilstoši Regulas prasībām;

7.2. Pieprasīt savu personas datu labošanu, ja tie ir neatbilstoši, nepilnīgi vai nepareizi;

7.3. Iebilst savu personas datu apstrādei, ja apstrāde ir balstīta uz leģitīmajām interesēm;

7.4. Prasīt savu personas datu dzēšanu, piemēram, ja personas dati tiek apstrādāti, pamatojoties uz piekrišanu un datu subjekts ir atsaucis savu piekrišanu. Šīs tiesības nav spēkā, ja personas dati, kuru dzēšana tiek pieprasīta, tiek apstrādāti, arī pamatojoties uz citu tiesisku pamatu, piemēram, līgumu vai no attiecīgiem normatīvajiem aktiem izrietošajiem pienākumiem, vai to saglabāšanu nosaka spēkā esošo normatīvo aktu prasības;

7.5. Ierobežot savu personas datu apstrādi saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, laikā, kad Nodibinājums izvērtē, vai datu subjektam ir tiesības uz savu datu dzēšanu;

7.6. Saņemt informāciju, vai Nodibinājums apstrādā datu subjekta personas datus un, ja apstrādā, tad arī piekļūt tiem;

7.7. Saņemt savus personas datus, ko datu subjekts ir sniedzis Nodibinājumam un kas tiek apstrādāti uz piekrišanas un līguma izpildes pamata rakstiskā formā, vai kādā no biežāk izmantotajiem elektroniskajiem formātiem un, ja iespējams, nodot šādus datus citam Nodibinājumam (datu pārnesamība);

7.8. Atsaukt savu piekrišanu savu personas datu apstrādei;

7.9. Netikt pakļautam pilnībā automatizētai lēmumu pieņemšanai, tai skaitā profilēšanai;

7.10. Iesniegt sūdzības par personas datu izmantošanu Datu valsts inspekcijai (www.dvi.gov.lv), ja Datu subjekts uzskata, ka viņa personas datu apstrāde pārkāpj viņa tiesības un intereses saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem aktiem;

7.10. Nodibinājumam ir pienākums 30 dienu laikā no datu subjekta pieprasījuma saņemšanas atbildēt uz to, nepieciešamības gadījumā pieprasot papildus informāciju, piemēram, identifikācijas datus, lai nekļūdīgi pārliecinātos, par datu subjekts personību.

8. SĪKDATNES

Apmeklējot Nodibinājuma interneta vietni netiek veidotas vai saglabātas sīkdatnes “atceras”.

9. GLABĀŠANAS PERIODS

Personas dati tiks apstrādāti tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams apstrādes mērķa izpildei. Glabāšanas periods var būt pamatots ar Nodibinājuma leģitīmajām interesēm, iekšējo dokumentāciju vai piemērojamajiem normatīvajiem aktiem (piemēram, likumiem par grāmatvedību utml.).

10. PERSONAS DATU IEGŪŠANAS VEIDI

10.1.Nodibinājums iegūst personas datus, kad fiziska persona:

10.1.1. sniedz savu atbalstu Nodibinājumam;

10.1.2. saņem atbalstu no Nodibinājuma;

10.1.3. jautā Nodibinājumam plašāku informāciju par Nodibinājuma mērķiem, aktivitātēm u.c. veidos sazinās ar nodibinājumu;

10.1.4. piedalās Nodibinājuma aktivitātēs;

10.1.5. tiek fotografēts, filmēts Nodibinājuma aktivitāšu ietvaros;

10.1.6. raksta komentārus sociālajos tīklos;

10.2. Nodibinājums var apstrādāt personas datus, kas ir saņemti no trešajām personām (piemēram, sociālā dienesta), rīkojoties atbilstoši Regulas noteikumiem.

11. PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

11.1. Nodibinājums nodrošina, pastāvīgi pārskata un uzlabo aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu personas datus no nesankcionētas piekļuves, nejaušas nozaudēšanas, izpaušanas vai iznīcināšanas. Lai to nodrošinātu, Nodibinājums pielieto mūsdienu tehnoloģijas, tehniskas un organizatoriskas prasības, t.sk., izmantojot ugunsmūrus, nepieciešamības gadījumā arī ielaušanās atklāšanas, analīzes programatūras un pat datu šifrēšanu.

11.2. Nodibinājums rūpīgi pārbauda visus sadarbības partnerus, ar kuriem kopīgi tiek apstrādāti personas dati, kā arī izvērtē, vai sadarbības partneri (personas datu apstrādātāji) pielieto atbilstošus drošības pasākumus, lai personas datu apstrāde notiktu atbilstoši Nodibinājuma deleģējumam un normatīvo aktu prasībām.

11.3. Sadarbības partneriem nav atļauts apstrādāt personas datus saviem nolūkiem. 
11.4. Nodibinājums neuzņemas atbildību par jebkādu nesankcionētu piekļuvi personas datiem un/ vai personas datu zudumu, ja tas nav atkarīgs no Nodibinājuma, piemēram, Klienta, Sadarbības partnera,  trešās personas vai paša datu subjekta vainas un/ vai nolaidības dēļ.

12. APSTRĀDES TERITORIJA

12.1. Parasti Personas dati tiek apstrādāti Eiropas Savienībā/Eiropas Ekonomiskajā zonā (ES/EEZ), tomēr atsevišķos gadījumos tie var tikt nodoti un apstrādāti valstīs, kas neietilpst ES/EEZ, piemēram, publikācija Facebook, Instagram vai citur.

12.2 Personas datu nodošana un apstrāde ārpus ES/EEZ var notikt, ja tam ir tiesisks pamatojums, proti, lai izpildītu juridisku pienākumu, noslēgtu vai izpildītu līgumu, un ir veikti pienācīgi drošības pasākumi. Pienācīgi drošības pasākumi ir, piemēram:

– Ir noslēgta vienošanās, tai skaitā ES līguma standartklauzulas vai citi apstiprināti noteikumi, rīcības kodekss, sertifikācijas u.tml., kas ir apstiprinātas saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu;

– ES/EEZ neietilpstošajā valstī, kurā saņēmējs atrodas, atbilstoši ES Komisijas lēmumam tiek nodrošināts pietiekams datu aizsardzības līmenis;

– Datu saņēmējs ir sertificēts atbilstoši Privātuma vairogam (attiecas uz saņēmējiem, kuri atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs).

12.3 Pēc pieprasījuma datu subjekts var saņemt sīkāku informāciju par personas datu nodošanu valstīm ārpus ES/EEZ.

13. KONTAKTINFORMĀCIJA

13.1 Klients var sazināties ar Nodibinājumu saistībā ar jautājumiem, piekrišanas atsaukšanu, pieprasījumiem, datu subjektu tiesību izmantošanu un sūdzībām par personas datu izmantošanu.

13.2. Nodibinājuma kontaktinformācija ir pieejama tīmekļa vietnē: www.hospiss.lv, sadaļā kontakti.